“Man arī šķiet, ka šī dizaina balva ir ļoti nepieciešama. Tā pievērš uzmanību, tā skaidro plašākai sabiedrībai, kas ir dizains, tā ir iespēja dizaineriem satikties,” uzskata Komarova. “Spriežot pēc iesniegtajiem darbiem, sajūta ir laba. Nebija atšķirīgu viedokļu starp žūrijas Latvijas un ārzemju locekļiem. Tas, ka mēs runājam vienā valodā, liek justies komfortabli, ka neskatāmies šauri Latvijas mērogā. Latvijas mēroga izpratne iet labi kopā ar pasaules elpu.”
Tāpat Komarova atzīst, ka izpratne par dizainu mainās.
“Mūsdienu vides problēmu kontekstā mēs nedrīkstam domāt par rūpniecisko dizainu kā galveno risinājumu. Mums vienmēr būs vajadzīgi priekšmeti.
Bet mūsdienās labs dizains ir risinājums ir - kā mēs varam iztikt ar mazāk priekšmetiem. Nevis tas, kā mēs varam uztaisīt foršu krūzi, bet kā varam iztikt bez vēl vienas jaunas krūzes.
Arī tas ir dizains,” uzskata Komarova.
Viņa uzsver - priekšstats, ka dizains ir skaists priekšmets, kas dārgi maksā, ir novecojis. Dizains ir vairāk process, domāšanas veids, kā meklēt risinājumus. Risinājums ne vienmēr ir vāze, kur ielikt puķes, bet risinājums ir – kā citādi puķes izmantot.
“Mēs atsevišķi katrs savā datorā iepazināmies ar darbiem, katrs izveidoja savu Top 20. Neviens darbs no visiem iesniegtajiem nebija tāds, kas bija ieguvis visas sešas balsis, lai iekļūtu divdesmitniekā, kur nu vēl trijniekā. Diskusijas bija karstas. Diskusijas bija dažādas, jo produkti bija visdažādākie. Bija digitāli risinājumi, bija priekšmetu dizains, bija pat arhitektūra, bija interjers, mode,” vērtēšanu skaidro Indra Komarova. “Lai gan no sākuma arī man pašai likās [neaptverami], kā to visu var samest vienā katlā un mēģināt saprast, kas no tā ir labākais, tas izrādījās vienkāršāk, nekā sākumā šķita. Kritēriji līdzīgi. Dizains nozīmē risinājumu, dizains labi dara savu darbu, caur to ir viegli saprast.”
Raksturojot pirmās vietas ieguvēju – #esesmuintroverts –, Komarova stāsta: “Visi komponenti labi parāda, ka atsevišķi tas ir vienkārši teksts, tas ir vienkārši zīmējums, bet kad saliek kopā, tas pastāsta stāstu daudz vairāk. Kopums ir tas, kas veido dizaina vērtību.”
Otrā vieta – mobilā lietotne “Derec” –, pēc Komarovas domām, ir izcils piemērs, kas parāda, cik labi dara savu darbu ne tikai pati lietotne, bet arī komanda, kas pie tā strādāja. Viņi veica milzīgu izpētes procesu, kas notika kopā rokrokā ar ārstiem un viņu asistentiem, kas parasti pieraksta papīra tabulā visus latīniskos nosaukumus.
“Viņi bija izstrādājuši šo lietotni, ņemot vērā daudzus dažādus faktorus. Viņi nav pirmie, kas tādu lietotni izveidojuši. Tomēr estētiskās kvalitātes, tīrs, tur var neapjukt, pogas lielas, lai samazinātu kļūdīšanās iespēju. Viss bija tik ļoti labi,” norāda Komarova.
Lietotnes bija vairākas, bet šī bija tā, kas reāli sākusi darbu pie sadarbības projektiem, turklāt aplikācija strādā, ir pieejama un tiek virzīta eksportam.
Par trešās vietas ieguvēju – pastāvīgo ekspozīciju "Sirdsapziņas ugunskurs" -- Komarova stāsta: “Viens no maniem mīļākajiem projektiem jau pašā sākumā. Patika, ka muzejā tiek ienesti scenogrāfiski paņēmieni.
Muzejs sen vairs nevar būt vitrīna, kurā ir kāds sens rokraksts un blakus paskaidrojums, kas ir tā autors. Pasniegšanas veidam ir jāaizskar emocionāli.
Man šķiet, tur bija tik daudz dažādu kodu, šis apvienojums -- faili, sajūta, ko tas viss varētu radīt, tas stāsta vairāk nekā kādi paskaidrojoši teksti un lietas.”
