Izstāde šoreiz nebūs veltīta kādam konkrētam modes vēstures posmam, bet gan modei, ko iedvesmojusi daba. Tajā skatāmi tērpi un aksesuāri trīs gadsimtu garumā, kas apvienoti tematiskās sadaļās – mežs, dārzs, jūra, džungļi, savanna un eksotika.
„Izstāde patiešām ir oriģināla, nelīdzinās nekam,” modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs uzsver izstādes unikalitāti, jo līdz šim tik plašā spektrā neviens modes saikni ar dabu vēl nav aplūkojis.
„Tā ir pirmā izstāde, kas savieno kopā tik daudz laikmetu: tas ir kultūru un mākslu dialogs, tas ir dažādu modes dizaineru dialogs, kas daudzos gadījumos viens otru nekad nav pazinuši, bet kurus visus iedvesmojusi viena tēma – daba. Šeit izstādīti vairāk nekā 500 aksesuāru un 85 apģērbu modeļi,” norāda Vasiļjevs.
Izstādes darbi šoreiz nav izvietoti hronoloģiski, kā tas Vasiļjeva izstādēm ierasts, bet gan pa tematiskajām sadaļām. Viena no tām – jūra, smiltis un kāpas. „Pirmā kleita gaišajā krāsā ir slavenā modes dizainera Kurēža veikums par tēmu „Ūdens lāses”, otrā kleita ir veidota par tēmu „Zivtiņa”, trešā kleita visa ir izšūta ar dabīgajiem, šodien jau aizliegtajiem sarkanajiem koraļļiem – tai ir gan augsta materiālā, gan mākslinieciskā vērtība. Tālāk ir brīnišķīga kleita, kas saucas „Nāriņa”, tai seko kleita „Aisbergs”, kā arī slavenās latviešu kino dīvas Mirdzas Martinsones kleita par tēmu „Ziemas jūra”, ko viņa man uzdāvināja pavisam nesen. Tas ir Rīgā 1977.gadā veidots modelis,” pauž Vasiļjevs.
Izstādē iekļuvusi arī aktrises Regīnas Razumas kleita, tapusi 1983.gadā "Rīgas Modēs", tās audumu rotā leoparda motīvs, tāpēc tā iekļauta sadaļā „eksotiskie džungļi”.
Kā atzīst Vasiļjevs – šī leoparda, panteras vai mežonīgā kaķa tēma aktuāla ir bijusi dažādos laikos, bet jo īpaši 20.gadsimta 50. un 60.gados, kad tā masveidā parādījās ne tikai tērpos, bet arī kaklarotās, saulesbrillēs, jostās un citos aksesuāros.
„Daudzas sievietes sevi vēlas asociēt ar mežonīgo kaķi, viņām šķiet, ka tajā slēpjas kāda noslēpumaina seksualitāte. Sievietes domā - kad vīrietis ieraudzīs šo mežonīgumu, viņam radīsies ilūzija par kaut ko uzbrūkošu, un tas piesaistīs viņa uzmanību,” atzīmē Vasiļjevs.
Kāda cita izstādes sadaļa vēsta par pilnīgi pretējām asociācijām, ar ko sevi vēlas saistīt sievietes. „Modes dizaineri nekad nav aizmirsuši, ka sievietei ir jābūt kā putniņam, tauriņam vai spārei, kam ir jālido debesīs. Tāpēc ļoti daudzi no viņiem tērpos un aksesuāros ir izmantojuši dažādas spalvas. Dažreiz pat tik lielos daudzumos, ka sieviete nevar apsēsties. Lūk, piemērs ir šis 60.gadu vakartērps, viss aplīmēts ar melnā gaiļa spalvām,” rāda Vasiļjevs.
Turpat redzams vēl viens ļoti neparasts modelis, kas ir izšūts ar zaļi melni lāsmojošiem īstu vaboļu spārniem.
Kleitas papildina arī cepures, rotātas ar dažādu putnu spalvām, to vidū ir cepure ar paradīzes putna un papagaiļa spalvām, kas piederējusi Staļina mīļākajai - primabalerīnai Olgai Lepešinskai.
Diemžēl modes mākslinieki ne tikai iedvesmojušies no dabas, bet arī brutāli to izmantojuši, un arī šo aspektu atspoguļo izstāde. Tā, piemēram, vienā no sadaļām redzami dažādi izstrādājumi no čūskas ādas, kas īpaši populāri bija 30. un 40.gados.
„Pati vērtīgākā un dārgākā lieta – tās ir kurpes no kobras ādas. Uz kurpju purngaliem var redzēt kobras acis. Šīs kurpes tā arī ne reizi nav valkātas, jo, es domāju, kliente sabijās , kad ieraudzīja savu vēlmi izpildītu praksē,” norāda modes vēsturnieks.
Ļoti interesanti modes paraugi ir apkopoti sadaļā „Mežs”, to vidū par vienu no šedevriem Vasiļjevs dēvē Kristiāna Diora 1963.gadā veidotu rozā krāsas dāmu peņuāru, kurš darināts no mazām lapiņām, kas katra izšūta atsevišķi un piestiprināta pie īpaši smalka atlasa auduma. „Iedomājieties sevi tajā… kā jūs sagaidāt savu iemīļoto ar kafijas tasīti… viņš uzreiz jūs uztver kā tādu gaisīgu lapiņu… bet jūs sakāt – man vajag tikai nedaudz sevi vēl izrotāt .. ar mazām rasas lāsītēm no dimantiem… sagādā to, lūdzu, lai manam tēlam…,” vizualizē Vasiļjevs.
Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde „Pieradinātā daba” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma trīs mēnešus līdz oktobra vidum.
