Kur steidzīgie paskrien garām, bet gruntīgie uzkavējas – Berga bazāra likteņgaitas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

Berga bazārs veidojies 19., 20. gadsimtu mijā, kad uzņēmība rokrokā ar inteliģenci pierādīja Rīgas godpilno vietu Eiropas pilsētu saimē. Arī 20., 21. gadsimtu mija Berga bazāra būvkultūrai bija veiksmīga – uz mantojuma bāzes pakāpeniski tika attīstīts mūsdienīgas arhitektūras paraugs.

Būvkultūra

No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma 2020. gadā bija būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.

Padomju laiku paaudzes vēl atceras, cik nemīlīgs un noplucis bija šis rajons Rīgas centrā, netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas. Tolaik nekas neliecināja nedz par ambiciozo un skaisto pagātni, nedz par eleganti mūsdienīgo nākotni. Berga bazāra likteņgaitas vislabāk pārzina kompleksa atdzimšanas arhitekte Zaiga Gaile.

Saimnieks ar pseidonīmu

"19. gadsimta nogalē uz Rīgu no laukiem atnāca uzņēmīgs jauns cilvēks Kristaps Kalniņš un sāka būvēt daudzstāvu īres namus pilsētas centrā. Lai labāk iekļautos vāciskajā metropolē, Kristaps pārmainīja uzvārdu uz Bergs un sāka būvēt Berga bazāru. Viņš nopirka zemes gabalu ārpus Rīgas vaļņiem ar smilšu ceļiem, koka mājām un kāpostu laukiem, satikās ar jauno arhitektu Konstantīnu Pēkšēnu un sāka būvēt tirdzniecības pasāžu ar divstāvu mūra namiem, kuru pirmajos stāvos veidoja austrumnieciskas arkas ar veikaliem, katra arka viens veikals. Ap gadsimta miju bija jau izbūvēti un piepildīti ar tirgotājiem 130 veikali. Grūti pateikt, no kurienes Kristaps bija aizguvis austrumu tirgus ideju – vai no ceļojumiem uz Pēterburgu, Maskavu, Londonu, Milānu vai pat uz Stambulu.

Kristaps Bergs nomira 63 gadu vecumā (1907), un pēc viņa nāves neviens no pieciem bērniem nebija ieinteresēts turpināt tēva lielo projektu.

Pamazām Berga bazārs pārvērtās par aizmirstu vietu, kur neatkarīgās Latvijas laikā bērniem no labām ģimenēm neļāva vieniem pašiem iet, tas bija šaubīgu pagalmu labirints ar galdniecībām, ripu malkas un siena tirgotavām, lētām tējnīcām.

Ceturtās paaudzes spēks

Kas gan to spētu paredzēt, un vismazāk Kristaps Bergs, ka pēc gandrīz simts gadiem (1993) Berga bazārs sāks piedzīvot atdzimšanu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas to sāka īstenot Bergu dzimtas mantinieku ceturtā paaudze – Justs Karlsons un Ieva Laukers. Tā ir Kristapa dēla Edgara meitas Mirjamas radniecības līnija. Viņa kopā ar vīru Nikolaju Karlsonu un trim bērniem kara beigās izceļoja uz ASV. Justs Karlsons kļuva par veiksmīgu advokātu, neilgā laikā pārņēma visus Bergu dzimtas īpašumus, un 25 gadu ilgā periodā esam kopā strādājuši pie to pakāpeniskas atjaunošanas. Darbus turpina Justa Karlsona dēli Aleksis un Nikolajs.

Berga bazāra būvkultūra ir tā atjaunošanas pakāpenība. Atskatoties uz 25 gados paveikto, mēs visu esam darījuši pakāpeniski – cik atļauj budžets, tik izbūvē.

Pirmos gadus Justs Karlsons veda naudu koferī no ASV.

Īpašnieks izveidoja komandu, kurā sadarbojās namu pārvalde “Ēka Centrs”, būvfirma “PKE”, projektētāji “Zaigas Gailes birojs”, dārzniece Maija Strazdiņa.

Ieklausoties katrā

Lai nodrošinātu izbūves un apdzīvošanas līmeni, arhitektam tika dotas īpašnieka pilnvaras satikties ar katru iespējamo īrnieku un saskaņot telpu izbūves projektus, pirms tie tika iesniegti būvvaldē. Sākām ar kvartāla ārējā perimetra pirmajiem stāviem, kur izbūvēja veikalu telpas. Ātri saradās īrnieki, viens no pirmajiem bija dāmu lielveikals “Bergs” uz Elizabetes un Marijas ielas stūra. Bijušā kinematogrāfa celtnē, kur padomju gados bija tipogrāfija, atjaunojām kino un izbūvējām Rīgas pirmo pabu “Andalūzijas suns”. Berga bazārā bija vieta, kur pulcēties, šeit svinējām Ziemassvētkus kopā ar mūsu pirmajiem īrniekiem. Nākamā kārta bija mazās ieliņas kvartāla iekšpusē, kuras bruģēja un iekārtoja – stādījām kastēs kokus un puķes, izgatavojām solus, salikām lampas, pie ieejām uzrakstus, kartes un karogus. Ēku pirmos stāvus sadalīja veikalos, restorānos, otrajos stāvos tika iekārtoti biroji, augšējos stāvos – dzīvokļi. 2000. gadā ievācāmies atjaunotajā koka mājā, kur iekārtojās Berga bazāra centrs ar īpašnieku biroju, bēniņu stāvā – arhitektu birojs, un tā turpinām vēl šodien. 2003. gadā atklājām viesnīcu “Hotel Bergs”, kas bija mūsu lielākais projekts.

Būvkultūras pamats ir vietējā arhitekta dotā tradīcija, pamatīga un detalizēta mantojuma izpēte un analīze, kurai uzslāņota Amerikas īpašnieku atvestā attīstītas valsts funkcionalitāte un tehnoloģijas," raksta Zaiga Gaile.

Berga bazārs ir piemērs, kad vieta uzliek arī zināmu uzvedības etiķeti. Te gribas būt inteliģentam pasaules pilsonim, kas bauda kultūru, pārzina mākslu, orientējas darījumu pasaulē, bet labi apzinās, no kurienes ir nācis – tepat no Latvijas laukiem. Tas nozīmē, ka mīl dabu, harmoniju un labu amata prasmi, zina, ka dzīvē viss notiek cikliski un pēc rudens dubļiem pavasarī atkal ziedēs ievas. Steidzīgie šim kvartālam aizskrien garām, paliek gruntīgie, turīgie un viņu brīvdomīgie draugi – austrumu tirgus motīvam piestāv arī bohēma.

 

Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti