ĪSUMĀ:
- Konkursā uzvarēja dizaina studija “Teika”, kas savu darbu par vilcienu eksterjera dizaina izstrādi novērtējusi par 8700 eiro.
- Vilcienu dizains balstīts divu krāsu salikumā – satiksmes dzeltenais kontrastē ar antracīta pelēko un gaišāku pelēku toni.
- “Pasažieru vilcienu” pārliecinājis dizaina “zaļais” vēstījums.
- Eksperti: Kaut Eiropas praksē pierasts dzelzceļu pozicionēt kā dabai draudzīgu transporta risinājumu, jaunajā dizainā šo vēstījumu nolasīt grūti.
- LMA profesore, dizainere Ingūna Elere: Komunikācijas veids liek satraukties, ka viens no pirmajiem uzdevumiem bijusi vilciena ārējā krāsojuma izvēle, kas liecina par to, ka dizains tiek izmantots tikai dekoratīvos nolūkos.
- "Pasažieru vilciens”: Pelēkā krāsa izvēlēta arī praktisku iemeslu dēļ: Vilcienu jumta segums ļoti ātri paliek netīrs. Krāsa izvēlēta, lai nebūtu tik daudz naudas jātērē apkopšanai.
- Profesionāļi kritizē ne tikai rezultātu, bet arī procesa sasteigtību un dizaina nozares profesionāļu trūkumu konkursa komisijā.
- Slikta vai laba dizaina sekas varēs just gadiem ilgi.
Laba dizaina cena
Pērnvasar noslēdzās jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja čehu uzņēmums “Škoda Vagonka”. Piedaloties konkursā, ražotājs nebija īpašu uzmanību veltījis vilcienu izskatam, bet piedāvājis visai standartizētus krāsojuma paraugus. Pasūtītājs – “Pasažieru vilciens” – uzskatīja, ka jauno vilcienu iepirkums būtu piemērots brīdis mainīt visu uzņēmuma dizaina koncepciju, un nolēma sākt ar vilcienu dizainu.
Augustā tika izsludināts vilcienu eksterjera dizaina konkurss. Tajā pieteicās trīs dizaina studijas, un oktobrī tika paziņots uzvarētājs – dizaina studija “Teika”. Tā savu darbu par vilcienu eksterjera dizaina izstrādi bija novērtējusi par 8700 eiro.
Dizaina studijas “Teika” īpašnieks Ģirts Draugs atklāj: “Summa, es teiktu, ka nav adekvāta, bet mēs to darām tāpēc, ka mēs redzam, ka tas mums ir ļoti labs portfolio darbs.”
Tikmēr Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesore, dizaina biroja H2E radošā direktore Ingūna Elere norāda, ka konkursu prakse, kurā tiek izvēlēts lētākais piedāvājums, neveicina laba dizaina rašanos.
“Dizaina process ir ilgs process, kas prasa laiku, kas prasa zināšanas, kas prasa iedziļināšanos, kas prasa arī adekvātu apmaksu,” saka Elere.
Ražotājs – “Škoda Vagonka” – šo pasūtītāja vēlmi akceptējis, un pirms mēneša satiksmes ministram Tālim Linkaitam uzdāvināja pēc jaunā dizaina parauga krāsotu vilciena modeli.
Ko vēsta dzeltenais un pelēkais?
Dizaina studijas “Teika” izstrādātais vilcienu dizains balstīts divu krāsu salikumā – satiksmes dzeltenais kontrastē ar antracīta pelēko, kas atsevišķos laukumos atsvaidzināts ar gaišāku pelēku toni.
Ģirts Draugs no studijas “Teika” skaidro: “Par pamatu ņemot “traffic yellow” (satiksmes dzelteno) krāsu, kas ir ļoti pamanāma no drošības viedokļa, no funkcionalitātes viedokļa, kā arī, pētot padziļinātāk, šī krāsa 80% gadījumos nodrošina redzamību daltonisma gadījumā, kas ir ļoti, ļoti svarīgi. Savukārt antracīta krāsa ir saistīta ar enerģiju, ar nozares specifiku. Un trešais, pelēkais tonis savieno tās krāsas un notur attīstību un uzticamību.”
Dizaina studijas “Teika” mākslinieciskais vadītājs, vilcienu eksterjera dizaina autors atzīmē: “''Pasažieru vilciens'' pats no savas puses vēlējās uzsvērt, ka viņu īpašā krāsa ir zelta krāsa, un mēs sākām jautāt, kur šī zelta krāsa ir, mēs tomēr gribējām viņus no tās krāsas virzīt projām.
Un paši ieraudzījām kā tādu labāku krāsu tieši šo dzelteno krāsu, kas ir tāds atvasinājums zelta krāsai, kas būtībā vairāk ir tāda latviskāka krāsa, tomēr saules krāsa, patīkamāka krāsa.
Tālāk mēs izvēlējāmies šo “traffic yellow”, kas būtībā apvieno funkcionalitāti ar prieku, modi un tehnoloģijām. Pelēkais tonis papildina dzelteno krāsu, tas liek dzeltenajai krāsai izcelties.”
"Pasažieru vilcienu" pārliecinājis "zaļais" vēstījums
Savukārt AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atklāj: “Tas saistīts ar zaļo domāšanu, ar kustību, ar dzīvesveida maiņu. Tas bija tas, kas mūs pārliecināja.”
"Zaļo" vēstījumu dizainā saskatīt esot grūti, atzīst Ingūna Elere: “Drīzāk tas vilciens runā par spēku, varētu būt kaut kas militārs savā ziņā. Par zaļo domāšanu pašreiz liecina vienīgi pludlīniju līnijas forma, kas ir biofīliska, no dabas nākusi, organiska forma. Tas ir vienīgais, ko es saskatu. Pelēkais, dzeltenais ir kontrasta krāsas, izsenis pasaulē kā lielākā kontrasta krāsas, un tas nav nekāds jaunums, tas ir visiem zināms fakts, bet tas nevar būt koncepts, tas nav vēstījums.”
Eiropas praksē esot dzelzceļu pozicionēt kā dabai draudzīgu transporta veidu, stāsta mobilitātes un pilsētplānošanas students Viesturs Krūmiņliepa: “Norvēģijā tagad zaļi vilcieni, Somija balti zaļus vilcienus pirms vairākiem gadiem sāka krāsot. Un tad ir Latvija, kas izvēlas antracīta pelēko pēc oglēm, ko izmanto elektrostacijās. Drusku absurds tādā ziņā.
Pēc vizualizācijām grūti pateikt. Es nezinu, kā dzīvē izskatīsies, man ir aizdomas, ka plašākai sabiedrībai tumšs krāsojums nepatīk.”
“Tas paskaidrojums bija tāds, ka antracīts ir zaļš materiāls, zaļās enerģijas materiāls, jo no oglēm ražo elektrību. Nu, ogļu spēkstacijas ir patiesībā videi viskaitīgākās,” atzīmē arhitekts Māris Kārkliņš.
Pelēkais – arī praktisku apsvērumu dēļ
Tikmēr “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis uzsver, ka pelēkā krāsa izvēlēta arī praktisku iemeslu dēļ: “Braucot vilcieniem, rodas daudz putekļu no infrastruktūras, līdz ar to jumta segums ļoti ātri paliek netīrs.
Lai maksimāli nodrošinātu, lai nebūtu tik daudz naudas jātērē apkopšanai, izvēlējāmies šīs jumta krāsas.”
“Patiesībā tas vilciens ir vairāk melns nekā dzeltens, un tas melnais stipri dominē, un varētu būt risks, ka vagoni ar laiku būtu ļoti nomācoši, tumši, un arī putekļi un visādas daļiņas uz melnā ir labāk redzamas nekā uz tā paša dzeltenā vai pelēkā,” spriež arhitekts Māris Kārkliņš. “Henrijs Fords gan teica, ka automobilis var būt jebkurā krāsā, bet jebkurā gadījumā tam jābūt melnam. Ja mēs pēc tā vadāmies, tad vilcieni arī jākrāso melni, bet parasti vilcienus cenšas krāsot košās, priecīgās krāsās.”
Dizains nav dekorēšana
Savukārt Inguna Elere pauž bažas, ka dizaina stratēģijas komunikācija liecina – dizains tiek izmantots tikai dekoratīvos nolūkos.
“Ir pārāk maz informācijas, lai varētu spriest tikai no šīm divām fotogrāfijām un dotā apraksta. Es pieņemu, ka, iespējams, ir kāds vēl lielāks materiāls ar kopēju dizaina stratēģiju "Pasažieru vilcienam". Veids, kādā tiek komunicēts šis jaunums, mums nepalīdz izprast, kāpēc ir šīs līnijas, kāpēc ir šis dzeltenais un pelēkais. Pašsaprotami, jā, ka tās ir augstākā kontrasta krāsas, bet tas nepaskaidro ideju. Komunikācijas veids liek satraukties, ka viens no pirmajiem uzdevumiem bijusi vilciena ārējā krāsojuma izvēle. Tas, manuprāt, liecina par to, ka dizains tiek izmantots tikai dekoratīvos nolūkos. Tā tas nav! Dizains nav dekorēšana.
Dizains ir sistēma, kas tiek izstrādāta, lai to lietotu ilgtermiņā, lai tā būtu saprotama.
Protams, var patikt, var nepatikt, par to nav runa. Runa ir par mērķi, kādu mēs vēlamies sasniegt ar konkrēto, šajā gadījumā - vilcienu veidolu, tēlu, ko lietos tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju,” uzsver Elere.
Kritizē arī dizaina nozares profesionāļu trūkumu konkursa komisijā
Nozares profesionāļi kritizē ne tikai rezultātu, bet arī procesa sasteigtību un dizaina nozares profesionāļu trūkumu konkursa komisijā.
“Tā ir kopējā situācija valstī par to, kas ir dizains, un par iepirkumiem, kas saistās ar dizaina jomu. Neadekvāti termiņi, neadekvātas summas, neizpratne par dizaina procesu. Trīs mēnešu laikā vienkārši fiziski tas nav iespējams,” atzīmē Elere.
Arhitekts Māris Kārkliņš norāda:
“Parasti šādos valsts pasūtījumos tomēr rīko metu konkursus, apspriešanu. Es, protams, nesaku, ka mums jārīko visas tautas referendums, tas būtu pārspīlēti.”
Rodžers Jānis Grigulis apstiprina, ka konkursa komisijā bijuši tikai "Pasažieru vilciena" pārstāvji.
“Manuprāt, tā ir ļoti slikta konkursu prakse. Ja tas balstīts tikai “patīk” vai “nepatīk” vai ierēdņu izpratnē, ko ar dizainu var izdarīt, tas bieži vien arī atdursies tajā, ka mēs runājam tikai par vilciena ārējo noformējumu, kas nav pareizā pieeja, kā izmantot dizainu,” uzsver Elere.
“Slikta vai laba dizaina sekas mēs visi izjutīsim gadiem ilgi. Es ticu, ka gan pasūtītājs, gan dizaina birojs ir darījuši labāko, ko viņi varējuši izdarīt. Droši vien laiks rādīs rezultātu. Skaidrs, ka lēmumu un atbildību uzņemas “Pasažieru vilciens” kopā ar dizaina studiju un vilcienu ražotāju. Bet noskaidrot viedokļus, pirms pieņemt gala lēmumu, nekad nav slikti.”
Pasažieru vilciena vadība apgalvo, ka vilcienu dizaina izstrādei līdzekļi nav ņemti no vilcienu iepirkumam paredzētās summas – 255 miljoniem eiro.
