Restaurācijas darbu laikā, pēc iebūvēto krēslu un paneļu demontāžas zem sekundāra pārzieduma atklājušies polihroma sienu krāsojuma fragmenti – trafarēts ornaments nacionālā romantisma stilistikā. Fragmentāri nolasāma arī krāsojuma kompozicionālā sistēma – cokoldaļā pelēka toņa fons ar gaišāk pelēcīgu ornamentu, virs tā vairākos aktīvos toņos (dzeltens, sarkans, melns) krāsots, domājams, ierāmēts paklājveida raksts.
Atbilstoši vēsturiskajai informācijai, zināms, ka 20.gs.20.-30.gados, kad ēkā atradās Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, daļā telpu interjera dekoratīvo apdari veidojis mākslinieks, dizaineris, viens no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējiem Jūlijs Madernieks (1870-1955). Minētais fakts ir ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks atklājums gan kā konkrētās telpas vēsturiskais interjers, gan kā ievērojamā mākslinieka radošās darbības līdz šim nezināms paraugs.
Turpat atsegts telpas oriģinālā 19.gs.beigu vairogu parketa fragments. Jaunais “skujiņas” parkets ir līmēts uz kartona starpkārtas (iespējams, ar domu saudzēt pamatni), tādēļ vēsturiskā parketa virsma nav bojāta.
Ņemot vērā atklājumu unikalitāti, kultūrvēsturisko vērtību un māksliniecisko kvalitāti, VNĪ un Kultūras ministrija pārskatīja Kamīnzāles restaurācijas koncepciju, paredzot sienu gleznojumu papildus izpēti, konservāciju, restaurāciju un vismaz daļēju eksponēšanu interjerā, kā arī 19.gs.beigu parketa atsegšanu un restaurāciju.
