Par starptautiskās restaurācijas darbnīcas norises vietu Kuldīgas vecpilsētā izvēlētais nams Raiņa ielā te ir jau aptuveni 200 gadu. Daudzas būvdetaļas ir saglabājušās un ir lielisks paraugs tam, kā amatnieki strādājuši pirms diviem gadsimtiem.
Darbnīcas “Tipiskāko bojājumu novēršana koka dzīvojamām ēkām” dalībnieki ir 20 amatnieki un vēsturisko ēku izzinātāji no septiņām valstīm. Viņu uzdevums – izzināt, kā strādāts senāk, un ar tām pašām metodēm koka būvdetaļas restaurēt vai zudušo vietā izgatavot no jauna.
Lai varētu koku apstrādāt kā senāk, darbnīcā lielākā daļa ir rokas instrumentu, kas ir seno darbarīku kopijas. Jau ilgus gadus viens no darbnīcas vadītājiem ir Pērs Villijs Fargestads no Norvēģijas pilsētiņas Drobakas, kas ar savu koka apbūves mantojumu ir līdzīga Kuldīgai.
“Amatniekus mācīt ir ļoti svarīgi,” atzīst Fargestads. “Esmu no Norvēģijas atbraucis ar pieciem amatniekiem, divi no viņiem ir galdnieki. Viņi joprojām mācās, šeit mēs varam skatīties procesu, kā lietot šos instrumentus, un tad redzēt, kā kokā paliek tādas pašas pēdas kā pirms divsimt gadiem. Tas ir aizraujoši. Pilsētas senās ēkas ir labas vēstures grāmatas, ja jūs tās mākat lasīt.”
No 2014. gada Kuldīgas novada pašvaldība nodrošina arī līdzfinansējumu vēsturisko ēku restaurācijai un konservācijai. Senās ēkas Raiņa ielā saimnieks bija aktīvi izmantojis šo iespēju, sakārtojot mājas jumtu, veidojot jumta izbūves, aktīvi pats līdzdarbojies, tāpēc šogad restauratoru nometnei izvēlēta šī senā ēka.
“Šādās nometnēs var apmainīties ar pieredzi – gan kā ārzemju kolēģi to dara, gan var izvērtēt savas prasmes, var redzēt instrumentus dažādus. Pašam nav tādas rocības savākt kolekciju, bet te var redzēt,” uzsver mājas saimnieks Ingars Logins.
Šādas starptautiskas restaurācijas darbnīcas Kuldīgā notiek jau vairākus gadus. Sākumā tika atjaunoti logu slēģi vai durvis, bet pēdējos gados notiek darbs pie dažādu seno ēku fasāžu restaurēšanas. Šī darbnīca notiek ar projekta ''LiviHeri'' jeb “Dzīvojam ar kultūras mantojumu” atbalstu.