Audumu no sintētiskā poliestera šķiedrām – krimplēnu – izgudroja 1959. gadā. Neburzīgais, viegli kopjamais un daudzkrāsainais audums modes pasaulē ātri kļuva populārs. No krimplēna šuva kleitas, sarafānus, kostīmus, mēteļus un pat vīriešu uzvalkus. Padomju Latviju šī sintētiskā auduma mode sasniedza 60. gadu beigās.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma glabātāja Agnija Cigelniece stāsta: "Ražots netika Latvijā, bet Padomju Savienības tālajās ārēs. Pie mums, Padomju Latvijā, apģērbu no krimplēna šuj 70. gadu vidū: "Rīgas apģērbi" šuj dāmu kleitas, kostīmus, bet ražošanas apvienība "Latvija" 1973. gadā sāk šūt arī mēteļus no krimplēna. [..] Krimplēns kļuva tik populārs un gribēts, iekārojams materiāls, ka [to] vēlējās katra dāma, neskatoties uz savu nodarbošanos, arī uz finansiālo līdzekļu iespējām. Jo krimplēns bija dārgs."
Tukšajos Padomju Latvijas veikalos krimplēns bija ekskluzīva un dārga prece. Tā cena veikalos svārstījās ap 30 rubļiem, bet vidējā alga valstī bija apmēram 120 rubļi. Latvijas modes dāmas kāroto audumu paslepus pirka no jūrniekiem un tālbraucēju šoferiem, bet dažiem laimīgajiem krimplēnu paciņās no ārzemēm sūtīja Rietumu trimdā mītošie radi.
Izstādē "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē" aplūkojami vairāk nekā 50 tērpi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijas, mākslinieces Annas Aizsilnieces privātās kolekcijas, kā arī privātpersonām, kas tērpus muzejam no saviem skapjiem aizdevuši tikai uz izstādes laiku.
