Kāpēc dizains?

Skuja Braden "Samsāra". Kā jauniegūtā digitālā pieredze varētu noderēt muzejiem nākotnē?

Kāpēc dizains?

26 idejas, kā uzlabot senioru ikdienu

Grāmata kā augstākais punkts. Saruna ar grafikas dizaineru Alekseju Muraško

Kļūdas cena ir ļoti augsta. Saruna ar grāmatu dizaineru Alekseju Muraško

Lai cik strauji pasaule mainītos tehnoloģiju iespaidā, mēs turpinām mīlēt grāmatas – ierastas un rokās taustāmas. Grāmatu veidošanas māka ir attīstījusies gadsimtiem ilgi, un grāmatu dizains vienmēr ir bijusi īpaša, ļoti smalka un atbildīga grafikas dizaina kategorija. Galu galā uz gaistošās ikdienas fona grāmatas ir tas, ko glabājam desmitgadēm ilgi, nereti šo laikmeta liecību nododot no paaudzes paaudzē.

Arī Latvijā varam lepoties ar teicamiem grāmatu dizaina paraugiem, godalgotiem darbiem un zinošiem to dizaina autoriem. Grafikas dizainers Aleksejs Muraško dzimis Baltkrievijā, studējis jurisprudenci, bet nu jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Latvijā, aktīvi darbojas grafikas dizainā, sevišķu uzmanību pievēršot tieši grāmatu dizainam. Šogad viņš jau otro reizi ieguva grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" galveno balvu – septiņas viņa veidotās grāmatas tika nominēts dažādās kategorijās, no kurām divas – "Stikla Strenči" un "Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā" arī saņēma Gada balvu.

Jeļena Solovjova: Kas tevi mudināja pievērsties tieši grāmatu dizainam?

Aleksejs Muraško: Tā nav apzināta izvēle – tā vienkārši notika. Ja tā patētiski un augstprātīgi, tad varu, protams, teikt, ka grāmata ir grafiskā dizainera visaugstākais punkts. Jo grāmata – tas ir ļoti autonoms, bet tajā pašā laikā – ļoti koncentrēts objekts, kur kopā strādā gan forma, gan saturs, plus grāmata paredzēta vismaz simt gadiem – mums ir daudz šādu paraugu. Līdz ar to tā ir daudz nopietnāka prakse.

Kad tu domā par reklāmas sludinājumu vai par reklāmas atvērumu žurnālā, vai par zīmola veidošanu, tu neesi pārliecināts, ka tas viss izdzīvos ilgāk par pieciem gadiem – pēc tam būs "rebrendings" un tā tālāk, bet grāmata ir pabeigts darbs. Tu nevari neko uzlabot...

Ja tur ir kļūdas, tehniskas nepilnības ražošanas procesā – brāķis vai kaut kāda problēma, viss – tas ir pabeigts! Un tas nozīmē, ka kļūdas cena ir ļoti augsta. Viss atkarīgs no apstākļiem, no procesa, bet tik un tā – grāmata ir grafiskā dizaina pērle.

Kā tev šķiet  kas ir labi dizainēta grāmata? Vai to vispār ir iespējams novērtēt?

Protams, tā ir drukas kvalitāte. Vēl viens faktors – grāmatas atvēršanas kvalitāte, jo ir dažas grāmatas, kuru ražošanā izmanto ļoti biezu papīru ar nepareizu šķiedru, vai arī tās vienkārši ir ļoti maza formāta, bet papīrs ir tik biezs, ka tu nevari atvērt. Īpaši domājot par grāmatām ar mīkstiem vākiem, tā vienmēr ir problēma. Tagad netrūkst priekšmetu, kas ir ļoti precīzi veidoti, līdz ar to, protams, cilvēkiem gribas, lai jebkuri priekšmeti

viņu rokās kļūst par pabeigtiem un precīziem, un ar grāmatām ir diezgan līdzīgi – jo tā rustikālā, amatnieciskā grāmata, kura tika izplatīta pirms pāris gadsimtiem, tagad, visticamāk, būs interesanta tikai kolekcionāriem vai pētniekiem.

Vēl viens indikators – lasītāju interese, sevišķi, ja grāmata ir produkts, par kuru jāmaksā. Atsevišķos gadījumos tā arī parāda, kā cilvēki vērtē šo produktu, īpaši runājot par grāmatām, kurām ir ne tikai vāks, bet arī mākslinieciskais risinājums – ja izstrādāts sarežģītāks makets un pati grāmata veltīta mazliet sarežģītākam tematam nekā detektīvs.

Tu jau minēji, ka grāmata ir produkts, un mēs principā par tās kvalitāti balsojam ar savu vēlmi to iegādāties. Kāda ir tava grāmatu dizainera pieredze  vai dizaineram ir iespēja analizēt un pētīt arī to, kā grāmatas dizains ir ietekmējis tās pārdošanu, cik grāmatas ir iegādātas un kādēļ tas tā ir noticis?

Atsevišķos gadījumos – jā, atsevišķos – nē, viss atkarīgs no tā, kas ir izdevējs. Ir komercizdevēji, kuriem visvairāk interesē grāmatas izplatīšana un dizaina lietas nav tik svarīgas. Ir tie, kuri specializējas tieši uz dizainu, un Latvijā ir labi piemēri abiem piegājieniem. Viens ir, teiksim, "Neputns", varbūt arī "Mansards", un otrs, komerciālāks, ir "Zvaigzne ABC" vai "Dienas Grāmata", arī "Jānis Roze". Ļoti grūti novērtēt arī panākumus, jo katrs no viņiem strādā savā nišā. Katram ir sava specializācija. "Neputns" vairāk strādā ar mākslas izdevumiem – mākslas vēsturi, mākslas kritiku, ar dzeju. Komercizdevēji vairāk saistīti ar masu literatūru. Varam redzēt, kā grāmata tiek izpārdota. Atsevišķos gadījumos man pašam bija pārsteigums. Tas nenozīmē, ka tas ir tikai mans panākums.

Runājot par saviem paraugiem, Ilmāra Šlāpina grāmata "Es nemāku komatus" tika pilnībā izpārdota jau pirms pusgada. "Stikla Strenči" arī ļoti ātri, mazāk nekā divos mēnešos.

Diezgan labi ir ar Montu Kromu "Re" – galvenā tirāžas daļa faktiski jau izpārdota.

Protams, uztveru to gan kā savu, gan komandas panākumu. Esmu savā ziņā kolekcionārs, man ir liela bibliotēka, un man vienmēr traucē, ja grāmatai, kas ir īpaši laba un tā ir izpārdota, ir kaut kāda rezerve. Kā veidotājam, protams, man gribētos, lai grāmata būtu izplatīta, bet tas nav pašmērķis – lai grāmata kļūtu par bibliogrāfisku retumu. Bet, ja tā notiek, tas ir savā ziņā signāls lasītājiem un cilvēkiem, kuriem grāmatas interesē – ja labas grāmatas, īpaši Latvijā, kur tirāžas ir mazas, vēlies iegadāties laikā un ar normālu cenu, vērts to izdarīt uzreiz. Arī izdevēji būs ļoti pateicīgi.

Cik viegli vai sarežģīti radīt augstvērtīgas grāmatas šobrīd Latvijā?

Sarežģīti. Un problēma nav tikai lasītāju un pircēju skaitā – ir arī resursu trūkums: tematu resursu trūkums, cilvēku resursu trūkums, jo cilvēkus, kuri var rakstīt par mākslu, varam saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. No otras puses - ir ļoti optimistiskas lietas. Piemēram, poligrāfiskā nozare mums ir ļoti attīstīta. Ir reti reģioni pasaulē, kur ir tik nopietna koncentrācija – cilvēki ar prasmēm un vēlmi kaut ko darīt, un šīs vēlmes arī attīstās laikā.

Piemēram, grāmata par Valdi Āboliņu – pirms gadiem desmit to izdot nebūtu iespējams: ne tikai tas, ka iekārtas to nebūtu ļāvušas radīt, arī ražotājam jābūt drosmei, lai pieķertos šādiem projektiem. Jo savā ziņā tā ir avantūra. Tā ir ļoti nopietna grāmata – nopietns grafiskais artefakts.

Materiālu pieejamība mums ir viena no labākajām pasaulēm. Daži izdevēji no lielajām valstīm – Zviedrija, Vācija, Francija, Krievija – drukā savas grāmatas šeit. Labas grāmatas ar sarežģītiem risinājumiem, nestandarta vākiem, ražotas PNB jeb "Preses nams Baltic". Labākās Zviedrijas grāmatas drukātas "Livonijā". "Jelgava" ļoti daudz grāmatu ražo Francijai, Skadināvijai, Vācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti