Dienas ziņas

Viltus ziņu izplatītāju patur apcietinājumā

Dienas ziņas

Dokumentālās filmas «Latgalīši Pīterpilī» pirmizrāde

K. Zāles veidotais piemineklis gaida restaurāciju

Kārļa Zāles veidotais piemineklis Inčukalnā gaida restaurāciju

Kārļa Zāles veidotais piemineklis Inčukalna kapos bija viens no pirmajiem, kuru, sākoties Atmodas laikam, izdevās atjaunot. Atzīmējot pieminekļa atjaunošanas trīsdesmito un sagaidot tēlnieka 130. gadskārtu, Inčukalnā notika pieminekļa sakopšanas talka. Tomēr ar čaklajām talcinieku rokām vien ir par maz, lai viens no pēdējiem izcilā tēlnieka darbiem atgūtu sākotnējo izskatu.  

1941. gada rudenī Inčukalna vecajos kapos tika atklāta piemiņas vieta tā paša gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem un vietējiem jauniešiem.

“Sējā ''Purmaļu'' mājās latviešu sieviete uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Krievu karavīri nošāva šo sievieti un viņas meitu. Tas vietējos iedzīvotājos radīja tādu ļoti asu reakciju, un tāpēc notika arī šī sadursme, kurā gāja bojā mūsu latviešu puiši,” stāsta Inčukalna tautas nama vadītāja, talkas organizatore Inga Freimane.

Piemiņas vietā tika uzstādīts viens no pēdējiem, iespējams, pat pēdējais tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis, kurā atainota pār rozēm noliekusies sērojoša sieviete.

1950. gadā toreizējā vietējā padomju vara pieminekli nošķūrēja ar buldozeru un pameta turpat kapsētā. Gandrīz pēc 40 gadiem, 1988. gada 8. septembrī, Inčukalnā tika lemts par piemiņas vietas atjaunošanu.

“Kāds tas bija? It kā zemē ieaudzis, it kā neredzams gandrīz vai. No 1950. gada tik daudz gadu bija pagājuši. Tas bija 1988. gadā. Bet tautā viņu zināja un cilvēki tur bija pat likuši puķītes,” stāsta fotovēsturnieks Pēteris Korsaks.

Nākamajos gados piemiņas vieta tika regulāri uzkopta, bet, atzīmējot pieminekļa atjaunošanas 30. gadskārtu un sagaidot tēlnieka Kārļa Zāles 130.jubileju, inčukalnieši vairākas dienas pulcējās pieminekļa sakopšanas talkā.

“Protams, pa 30 gadiem ir saaugušas koku saknes, tā kā mēs cēlām ārā, mainījām zemi. Attīrām no sūnām gan šūnakmeni, gan visus apdares materiālus,” klāsta Inga Freimane.

Tomēr piemineklis ir diezgan cietis gan no piecdesmito gadu represijām, gan laika zoba un ļoti būtu nepieciešama profesionāla tā restaurācija.

“Tas taču ir Zāle - pasaules līmeņa tēlnieks, un mēs nezin ko gaidām. Visi tie miljonāri uzņēmēji varētu saziedot kaut pa vienam simtniekam. Te taču nevajag miljonus. Tur vispār nav variantu. Viņš ir jārestaurē!” pauž Pēteris Korsaks.

Kārlis Zāle, kurš veidojis arī Latvijas simbolu - Brīvības pieminekli, bija viens no ievērojamākajiem latviešu monumentālās tēlniecības meistariem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti