Kara laikā stiprākais sievietes ierocis – sarkana lūpu krāsa! Izstāde «Kara laika mode»

Liepājā pašlaik skatāma neparasta izstāde par Otrā pasaules kara modi, kas tapusi sadarbībā ar pasaules slaveno modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu (Francija). Viņa veidoto privātkolekciju ar tērpiem un aksesuāriem papildina Liepājas muzeja un Latvija Kara muzeja krājuma priekšmeti un vēsturiskas liecības no Ingvildas un Andra Skābes, kā arī Ivara Vītola privātkolekcijām.

Vizuālo izstādes koncepciju veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, kas ļauj sajust kara laika skaudrumu un vienlaikus cilvēku vēlmi dzīvot.   

Uz skaņu fona, kur logi aizlīmēti ar lentēm gluži kā Otrā pasaules kara laikā, tiek izrādīta tērpu kolekcija, kas raksturo laiku no 1938. līdz 1945. gadam.

Izstāde „Kara laika mode” pirmkārt šķiet neierasta tāpēc vien, ka šoreiz modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu un aksesuāru kolekcijai izvēlēta cita eksponēšanas vieta.

Kara laikā stiprākais sievietes ierocis – sarkana lūpu krāsa! Izstāde «Kara laika mode»Inga Ozola

    Tā ir Liepājas muzeja filiāle „Liepāja okupāciju režīmos”. Vizuālos risinājumus un emocionālo vēstījumu radījusi māksliniece Anna Heinrihsone.

    Īpašu noskaņu izdevies uzburt  Ādolfa Hitlera dzīvesbiedres Evas Braunas istabā.   

    „Es gribu pieminēt īpaši Evas Braunas istabu, kas ir mazliet teatrāla, bet tieši tur atrodas unikālā kleita. Gribējās, lai istaba ir piepildīta ar personas traģiku, vieglumu un  fatālismu.

    Mēs dabūjām arī speciālu smaržu, kas rada īpašas sajūtas. Kā teica Vasiļjeva kungs, rodas bunkura sajūta, kas arī bijis vajadzīgs,” stāstīja Heinrihsone.

    Māksliniece uzsvēra, ka izstāde jāskatās, sākot no pirmā stāva, jo, kāpjot augšup, veidojas emocionāls kāpinājums kara laika skaudrumam, kas pavadīja cilvēku dzīves.

    Kopumā Otrajā pasaules karā dzīvību zaudēja vairāk nekā 60 miljoni cilvēku. Vecā Eiropa gulēja pelnos.

    „Gribējās, lai šermuļi iet caur kauliem. Fatālisms un logs it kā būtu atrauts vaļā ar sprādzienu, galds pārbērts ar pelniem, ir ieroču lādiņi uz galda. Mēs gribam dzīvot, bet ne vienmēr tas izdodas. Man pašai šī izstāde mudināja domāt par dzīvošanu šodienai. Jābūt laimīgiem šodien. Būtu labi, ja skolā vēsturi varētu mācīt šādā – emocionālā veidā, ne tikai iekalt gada skaitļus,” sacīja Heinrihsone.

    Kaut arī Eiropu pāršalc karš, mode turpina attīstīties un maina savu veidolu, stāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

    „Mēs šoreiz varbūt gribējām ne tik daudz ielūkoties politiskā vēsturē, bet paskatīties uz to, kas notika aizmugurē. Kā šajā laikā dzīvoja, jutās un kā vēlējās izskatīties sievietes.

    Sievietes, kuras neatradās frontes līnijā, taču tomēr bija cieši saistītas ar šo karu un šo notikumu. Tas bija traģiski,” sacīja Kārkla.

    Modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, stāstot par kara laika modi, ik pa brīdim pievērsa uzmanību mazajām un sarkanajām lūpu krāsām, ka izliktas izstādē līdzās aksesuāriem un tērpiem.

    „Jo vairāk vīriešu armijā un mazāk pieejami, jo arvien vairāk izpaužas sieviešu koķetēšana, kas izpaužas kosmētikā.

    Sarkanā lūpu krāsa kara laikā ir labākais ierocis un pievelk vīriešus. Atbruņota viņa tikai ar nekrāsotām lūpām. Sievietes galvenais ierocis ir sievišķība, un tā ir bijis visos laikos,” norādīja Vasiļjevs. 

    Līdzās vēlmei būt skaistām un sievišķīgām arī kara laikā Otrais pasaules karš modē ievieš militārus siluetus, apģērbi kļūst praktiskāki, arī vīrišķīgāki. Modē parādās metāla pogas, uzpleči, siksnas un citas detaļas.

    Arvien īsāki ir svārki, bet apavi ir uz augstas platformas, jo kā gan sievietes būtu pa kara drupām staigājušas ar smalkiem papēžiem, uzsvēra Vasiļjevs.

    Viņš atklāja vēl kādu interesantu faktu par to, kā radušies plecu polsterējumi:   „Elza Skjaparelli izdomāja plecu polsterējumu – tie simbolizēja pirmskara zviedru aktrises Grētas Garbo tēlu. Viņa bija peldētāja ar platākiem pleciem nekā citām sievietēm. Un šie kvadrāta izskata pleci kļuva par modes tendenci jau pirms kara, bet kara laikā tie kļuva īpaši populāri. 

    Sievietes  kara laikā gribēja izskatīties kā zaldāti svārkos.”      

    Izstādē redzami biedrības „Vēstures mantojums” kolekcijā esošās mēbeles un trauki.

    „Te ir 20. gadsimta mazgāšanās trauki no fajansa. Galdi un krēsli. Otrā stāvā ir liels komplekts. Galds, kas izvelkams četru metru garumā. Šāda tipa krēsli ir daudzās kara laika filmās. Ir izlikti arī vācu armijas trauki,” stāsta Andris Skābe.  

    Izstāde par kara modi Liepājā būs skatāma līdz pat 30. decembrim.

    Pašlaik modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde skatāma arī Ventspils muzejā. Ventspilī var apskatīt 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma ceļojuma tērpus, dokumentus un aksesuārus no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, Ribiniskas muzeja Krievijā un Ventspils muzeja krājuma. Izstāde “Ceļā. On the Road. V doroge” apskatāma līdz 20.oktobrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Dizains un arhitektūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti