Šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, kad slēgtas kultūras iestādes, muzeji, koncertzāles, kultūras dzīve tomēr nav apstājusies. Daudz kas pieejams, skatāms virtuālajā vidē, kur pasaules lielākie muzeji tieši tādā veidā ļauj iepazīties ar savām galerijām. Arī Latvijas mazajos pagastos kultūras dzīve nav apstājusies.
Seno mantu izstādes, kas ļauj izjust to, kā pagājušajā gadsimtā dzīvojuši pagasta ļaudis, Kalupē tiešām ir tradīcija. Šogad atklāta ekspozīcija ar daudzām vairāk sievišķīgām lietām, tomēr ne tikai, un sācies viss ar somām.
“Kalupes pagasta pārvaldes ēkā jau ceturto gadu pēc kārtas notiek seno mantu izstāde. Šogad bija liela cilvēku atsaucība, 20 kalupieši piedalījās izstādes veidošanā, iesaistījās arī blakus pagastu iedzīvotāji.
Vislielāko izstādes daļu veido baznīcas un teātra somas, bet lielu vērību un interesi raisīja koka soma, kas, kā izrādījās, bija muzikanta soma, kurā tika liktas ermoņikas.
Kad muzikants spēlēja, viņš sēdēja uz šīs koka somas. Vēl mums atnesta ir arī mežsarga soma, miliča, grāmatveža un arī krājkases vadītāja soma. To somu bija tik daudz, ka mēs nolēmām pie tām likt klāt citus aksesuārus – te ir rotaslietas, lakati, kabatlakatiņi, arī trauki un, protams – kleitas,” izrāda pagasta kultūras darba vadītāja Inita Ivdra.
Kleitas viskuplākajā skaitā ekspozīcijai piedāvājusi kalupiete, māksliniece Ģertrūde Rasnača.
“Visas kleitas man glabājās vairāk nekā 40 gadus vienā maisā, neapkurinātā noliktavā. To kleitu liktenis bija aizmirsts. Bet vienā dienā es tās izņēmu, izmazgāju, sakārtoju, un tās ir kā jaunas. Tas liecina par tā laika audumu kvalitāti,” atzīmē Ģertrūde Rasnača.
Katrai kleitai savs stāsts, tāpat kā tās valkātājai arī sava pieredze.
“Pati vecākā ir mana brokāta kleita, tāda dzeltenzaļganā, brūnganā tonī, šūta 1978. gadā, kad man bija 26 gadi un es pirmo reizi biju par vedējmāti kāzās. Tā vilkta 15 reizes kā vedējmātei. Tā ir gara – maksi, ar dzeltenām bārkstīm, ko es pati esmu piešuvusi,” stāsta Rasnača.
Ģertrūde Rasnača izstādei piedāvājusi gan savas pašdarinātās, gan lielākoties savas mammas Adeles Rasnačas 50.-70. gados šūtās kleitas no visdažādākajiem audumiem.
“Bet visas manas kleitas ir šuvusi mana mammīte, kura tajā laikā bija ļoti populāra šuvēja. Kleitas tapa no vilnas, viskozes, zīda, šifona, žoržeta, lina, samta un, protams, krimplēna. Tā ir vesela vēsture, kur tās kleitas ir ģērbtas, kādos pasākumos vilktas,” uzsver Rasnača.
Izstāde pat caur viena pagasta prizmu ļauj izjust pagājušā gadsimta vēsmas, ielūkoties cilvēku dzīves tradīcijās, vēsturē, stāsta izstādes iniciatore Inita Ivdra. Un noteikti šī tradīcija vienkopus savākt un izlikt apskatei sava pagasta iedzīvotāju senlietas turpināsies.
