LR3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" pārdomas par šo tēmu loku pauž divas modes dizaineres – Keta Gūtmane un Indra Komarova. Keta Gūtmane zīmolu "Keta Gūtmane" dibinājusi 2014. gadā kopā ar dzīvesdraugu Kristu Zankovski – modi viņi uzlūko ar jauneklīgu skatu, katrs ienesot atšķirīgas dizaina iezīmes. Savukārt Indra Komarova ir apģērbu zīmola "Talented" līdzīpašniece un Latvijas Mākslas akadēmijas docente. Indru interesē mode un tās procesi.
ĪSUMĀ sarunā paustais:
- Viens no galvenajiem modes virzītājspēkiem ir politika.
- Sabiedrība nevar zināt, ko pieprasīt no modes, kamēr tai nav piedāvāti varianti.
- Šī laikmeta pazīme – dizaineram jābūt maksimāli godīgam pret savu patērētāju.
- Ilgstpējīga mode nav tikai patērētāja atbildība.
- Z paaudzei modē – patiesums un autentiskums, nevis mākslīgi saukļi.
Ko laikmets diktē modei?
Ilze Dobele: Vai mēs tiešām varam teikt, ka laikmets kaut ko diktē modei? Jo nereti tiek uzskatīts, ka tieši mode ir tā, kas nosaka, kā mums jāuzvedas, kādu dzīvesstilu praktizējam un vai nu tas mums ir sasniedzams vai nē.
Keta Gūtmane: Ir ļoti būtiski, ka esam vienlīdz iesaistīti visos procesos. Šobrīd pandēmija iezīmē virzienu, kā mēs tālāk varētu virzīties kā sabiedrība, kā planēta, kas ir galvenās vērtības. Arī modei, kura ir cietusi, domājot par to intelektuālā perspektīvā, jāpārskata virzieni, kā strādāt un kurp doties.
Indra Komarova: Laikmets jau vienmēr ir ietekmējis modi, lai gan katrā laikmetā ietekmes ir savādākas. Kādreiz modi ietekmēja lielie iekarojumi, kas konkrētās valsts stilā vai modē ienesa jaunus audumus vai rakstus. Modi ļoti spēcīgi ietekmē politika – tas ir viens no galvenajiem modes virzītājspēkiem. Šobrīd varētu daļēji piekrist tam, ka sabiedrība kaut ko pieprasa arī no modes, tomēr
sabiedrība nevar īsti zināt, ko pieprasīt, kamēr tai nav piedāvāti varianti – ka var tā un var arī savādāk.
To ļoti labi var redzēt arī pagājušā gadsimta beigās iesāktajā milzīgajā "fast fashion" modes skrējienā, jo tas jau arī ir pieprasījuma rezultāts: cilvēkam ir savas darīšanas pāri galvai, modi vairs nepatērē tikai aristokrātija, kurai ir laiks ar to noņemties, un rezultātā mūsdienās modi patērē pilnīgi visi, un attiecīgi – laika nav, vajag ātri, un tad nu rodas "fast fashion".
Tu pieminēji vēl arī politiku.
Indra Komarova: Arī vides aktualitātes lielā mērā ir politikas sastāvdaļa, un arī tādā veidā varam apgalvot, ka politika ietekmē modi. Arī visa tautu jaukšanās, kas patlaban notiek – globalizācija – ļoti ietekmē modi. Tiklīdz Indijā atver pirmo "H&M" veikalu, tā pazūd nacionālās modes patērēšanas īpatnības. Pareizāk sakot, nepazūd, bet nedaudz izlīdzinās. Ir ļoti, ļoti daudz visādu faktoru, kas var ietekmēt.
Ja mēs šo plašo tēmu tomēr mazliet sašaurinām uz skatījumu par zaļāku domāšanu, zaļāku dzīvesveidu, saudzīgāku resursu izmantošanu, pārstrādātu audumu, pārstrādātu materiālu izmantošanu modē – vai arī jūs to jūtat un saskaraties? Vai varbūt tā ir pārejoša mode cilvēku prasībās?
Keta Gūtmane: Noteikti saskaramies, jo mēs jau esam tie, kas strādā modes nozarē. Pircējam, kurš iegādājas mūsu zīmolā radītās preces, jāveic diskusija par šiem procesiem. Mums kā dizaineriem ir iespēja izvēlēties ļoti dažādus atšķirīgus veidus, kā varam iet šajā virzienā – vai izvēlamies dizainā izmantot ilgtspējīgus materiālus, vai izmantojam savus zīmolus kā platformu, kurā piedāvājam izteikties kādai sociālajai grupai, vai, piemēram, izmantojam savu zīmolu arī kā vēstnieku dažādos jautājumos. Un ne vienmēr tas ir tikai par drēbju ražošanu un attīstību.
Varētu teikt, ka jūs esat cieši saistītas ar sabiedrības strāvojumiem un sevi nejūtat atrauti no tiem?
Keta Gūtmane: Mums ir ļoti noteicošs barometrs – patērētājs, viņa dzīvesveids un uztvere. Pandēmijas laikā, lai izdzīvotu, zīmols bija spiests integrēties digitālajā vidē, attīstot tiešsaistes tirdzniecību, kas ir pilnīgi atšķirīga no dzīvas tirdzniecības. Ko šobrīd dara luksusa modes nami? Arī tie pārstrukturizējas uz digitālajām prasmēm, proti, tiek ieviesti avatāri, digitālie konstruktori. Visas šīs lietas būs, tās attīstīsies un modē noteiks ļoti daudz ko. Bet dzīva komunikācija, tauste, piemērīšana nekad nezudīs, tā ir liela vērtība un "timeless" moments, kas ir ļoti svarīgs.
Indra, pirms vairākiem gadiem runājām par vienu tavu kleitu – man liekas, tas bija Dizaina balvas kontekstā. Un tad tu pateici atzinumu, ka tu vispār vairs neturot nekādu apģērbu kolekciju, bet ražo pēc pieprasījuma.
Indra Komarova: Tas ir viens no mana zīmola biznesa stūrakmeņiem, ko es arī ļoti mērķtiecīgi daru: organizēju darbu tā, lai brīdī, kad lieta ir nopirkta, varu to atkal izgatavot. (..) Ņemot vērā to, ka pēdējos gados mēs aizvien vairāk virzāmies tiešsaistes pārdošanas virzienā, ir situācijas, ka kaut kas tā kā tirgojas vairāk – to varam nelielos daudzumos pasūtīt gatavu, tomēr
es maksimāli izvairos no gatavo lietu uzglabāšanas, baidoties par to, ka man pēc tam nāksies to ar lielām atlaidēm iztirgot vai varbūt vispār neizdosies to izdarīt.
Dizainera filozofija vai izdabāšana modei?
Pirms kādiem četriem gadiem vienā mazā veikaliņā Itālijā atradu Stellas Makartnijas kažociņu, uz kura bija liela uzlīme – ka šī nav īsta āda. Tobrīd vēl globālā sajūta par to, ka mums jāsaudzē dažādi resursi, nebija tik izplatīta kā tagad. Bet vai dizainers šajos paziņojumos ir īsts? Vai tā ir viņa filozofija, vai arī tāda izdabāšana? Kā jūs vēlaties parādīt savu filozofiju patērētājam?
Keta Gūtmane: Ļoti būtiska ir dizainera un patērētāja sasaiste. Man šķiet, iestājies arī tāds laiks – un tas ir pozitīvi – ka tev jābūt maksimāli godīgam attiecībā pret savu patērētāju: lai ko tu arī darītu, viss kļūst caurspīdīgāks, arī process, kuru tu vadi zīmolā. Tomēr jāatrod veids, kā interaktīvāk parādīt, lai nostiprinātu savu vērtību sistēmu. Katram zīmolam tā, protams, atšķirsies. Mani ļoti interesē vizionārā domāšana.
Viskarstākais zīmols, par ko visa pasaule šobrīd runā, ir zīmols "Balenciaga". Tā radošais direktors Demna Gvasalia ar savu inovatīvo piegājienu šajā vēsturiskajā modes namā ieviesis totālu šoku,
piedāvājot jaunu platformu ar uzstādījumu – kas ir nākamais, ko šis modes nams varētu piedāvāt globāli pasaulei? Kas ir tās tendences un kas ir tas, kur mēs virzāmies kā luksusa modes zīmoli?
Un kas veidoja šo šoku?
Keta Gūtmane: Pēdējās skates pirms pandēmijas bija brīnišķīgas! Iesaku katram, kurš nezina, kas ir modes zīmols "Balenciaga", paskatīties – pirmie vēstneši par apokaliptiskām ievirzēm pasaules kontekstā, ekoloģijā, klimata izmaiņās ir, teiksim, skate, kur modeles defilēja, levitējot pa ūdeni – ar scenogrāfiju, ar pasniegšanas piegājienu. Vai otra lieta – pēc pandēmijas zīmols izvēlas strādāt vairāk ar modernās kultūras digitālajiem piedāvājumiem. Piemēram, viņiem bija sadarbība ar videospēļu industriju, tādā veidā šis nams vairāk koncentrējas uz nākamo paaudzi – Z paaudzi. Caur šādiem aspektiem arī šī paaudze saskaras un uzzina, kas ir zīmols un kas ir radoša pieeja modes dizainā. Šādā veidā tiek integrētas dažādās sociālās grupas, un tās ir jaunās perspektīvas, kas šobrīd modē iet uz priekšu, tie ir tie vizionāri, kuri nosaka, ko darīt tālāk. (..)
Paaudžu maiņa, domāšanas maiņa, šādas vizionāru parādītas mūsu tālākās dzīves un arī modes patērēšanas iespējas ietekmēs modes dizainerus dažādi, bet, kā mēs labi zinām no augstās modes, ātrā mode pārņem ļoti daudz ko, saprotot, ka tas ir pieprasījums. Vai to mēs regulāri jūtam jau tagad?
Indra Komarova: Saukļus, it sevišķi tos, kas attiecas uz vidi un vides problēmu risinājumiem, vairāk izmanto lētāka mode. Teiksim, "H&M" nāk ar paziņojumu, ka viņiem tagad, piemēram, ir līnija, kas ražota no okeānos atrastas, attīrītas un pārstrādātas plastmasas. Mans novērojums ir tāds, ka luksusa mode šādus saukļus izmanto mazāk, bet tas nenozīmē, ka viņi šīs prakses nepielieto. Viņi to vienkārši dara. Es nezinu arī, vai mēs patērētājiem varam uzgrūst visu atbildību par to, kā viņi tagad izvēlēsies un kā viņi tagad patērēs.
Patērētāja atbildība, manuprāt, ir tajā līmenī, ka viņam varbūt nevajadzētu apģērbu pirkt kaudzēm un mest to ārā tikai tāpēc, kas viņam tas apnicis.
Nākamais līmenis ir ražotāju un dizainera atbildība – kā es varu šos faktorus integrēt savā biznesā. Jo jebkurā gadījumā pilnībā tīra un pilnībā nevainīga mode vienkārši nav iespējama.
Keta Gūtmane: Mēs nevaram būt perfekti! Pandēmijā nevaram dzīvot tikai ar pozitīvo domāšanu – tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to
vienlaicīgi ieslēgt zaļās domāšanas filozofiju nav iespējams, jo vienalga pasaulē dominēs viss vienlaicīgi – augstā mode, konvenciālā mode. Pilnīgi visi lieto visu.
Dizaineram primāri jārada saturs, un viņam vienmēr jāsaskata tas, ko cits tajā brīdī nesaskata – viņam jāierauga perspektīva, kura jāattīsta tālāk. Un šeit ir stāsts tieši par Demnu kā vizionāru, kā viņš saredz perspektīvas, uzrunājot jauno paaudzi. Arī "Chanel" modes namā ir diezgan liels fokuss uz jaunās paaudzes patērēšanas principiem un domāšanu, un arī tas, ka ir ļoti svarīgi jaunākajai paaudzei nodod mantojumu, kas ir milzīgs un neaptverams, ko izveidojis tas pats "Chanel" modes nams, savā paspārnē savācot visus sīkražotājus, amatniekus – izšuvējus, adītājus, cepurniekus, visu šī amatnieku cunfti – jo saprot, cik svarīgi ir visu nodot nākamajai dizaineru paaudzei, lai viņi, ienākot šajā modes namā, zina, kas jāreflektē tālāk. Masu ražošana tam visam vienmēr pastāvēs līdzās, jo mūsu planētas populācija nesamazinās, cilvēkiem ir jāģērbjas. Bet stāsts jau ir par to, ka ir jābūt samērīgumam.
Modē ir autentiskums
Bet tomēr – ja runājam par to, ko laikmets diktē jeb pieprasa modei: kāds ir šis pieprasījuma cikliskums modes vēsturē – vai tas ir uz ilgu laiku, vai tas ir tāds īslaicīgs brīdis, un mēs, tikpat apzinīgi, cik tagad domājam par dabu, pēkšņi domāsim – ai, labi, dzīvojam nost, un sākam visu no sākuma.
Keta Gūtmane: Jā, mode kā organisms ir ļoti dinamisks, jo tajā tiešām ir iekļauti visi aspekti. Mode kā mākslinieciska izpausme, kā bizness, kā mārketings, kā reklāmiska vide, kā dinamisks, dzīvīgs process. Tādēļ mode man ļoti patīk. Tā ir ļoti stratēģiska un ir jābūt asumam strādāt.
Mode kā industrija, kā vilkme mani dara kaut kādā veidā jauneklīgāku – tas ir mans personiskais vērtējums. Tāpēc es vēl atrodos šajā trakajā, briesmīgajā, varbūt izaicinošajā nozarē.
Arī paaudzes mainīsies, un nākamā paaudze ieviesīs kaut ko pilnīgi pretēju mūsu vērtību sistēmai, bet ne sliktāku.
Indra, tu strādā ar studentiem Mākslas akadēmijā – kāds ir tavs vērtējums jaunajiem?
Indra Komarova: Pilnīgi piekrītu Ketai par to, ka mode spiež nepārtraukti attīstīties un mācīties. Tā tiešām ļauj saglabāt jauneklīgumu. Kas attiecas uz jaunajiem,
ir ļoti daudz talantīgu studentu, kuriem bieži vien svarīgāk ir netraucēt, nevis kaut kā īpaši ietekmēt.
Un labākais, ko varu darīt – būt viņiem kā koučs, kā mentors, vienkārši viņus atbalstīt, ļaut trenēties, nevis ielikt viņus kaut kādos rāmjos.
Lielā mērā talantīgā daļa ļoti labi prognozē lietas, kas būs nākotnē – tieši tāpēc, ka viņiem šīs antenas ir tādas kailas un ļoti jūtīgas, viņi ļoti labi uztver lietas. Viņi grib, lai lietas tiek ieviestas dzīvē un lietas tiek valkātas. Protams, vienmēr ir arī tādi ļoti mākslinieciski eksperimentētāji, bet
lielais vairums patiešām tagad vairāk domā par sevi, par saviem draugiem, par saviem vienaudžiem. Lai tas būtu gan radošs, gan īpašs, gan tai pašā laikā arī viegli saprotams un lietojams.
Tas nozīmē ļoti daudz ko – ka lieta ir pieejama visplašākajā nozīmē, tā ir fiziski un emocionāli ērta, tur ir daudz visādu šādu aspektu. Man šķiet, ka vispār
tā ir tāda Z paaudzes īpatnība, ka viņi ļoti novērtē to, ka tu esi patiess, īsts un autentisks. Viņi netic nekādiem mākslīgiem saukļiem.
Ja cilvēki jums jautā, kas ir modē – ko jūs sakāt?
Indra Komarova: To, kas ir modē, cilvēks, kuru interesē kultūra un dzīve, to vienkārši kaut kādā mērā sajūt. Mode ir ļoti nozīmīga kultūras sastāvdaļa, un tur nevar nodalīt, ka šopavasar mēs vilksim tādu vai šitādu krāsu. Tāpat kā ēdienā, kino vai veidos, kā mēs darām lietas, viss notiek ļoti plūstoši. Es teiktu, ka drīzāk modē ir personība un autentiskums, nevis kaut kādas konkrētas lietas, ko varētu pielāgot pilnīgi visiem.
Keta Gūtmane: Domāju, ka mode vienmēr būs tā, kas izraisīs daudzus jautājumus un radīs definīcijas. Un tad ir jautājums, kā es kā indivīds tieku tam līdzi – vai mani tas vispār interesē, vai man tas ir vajadzīgs? Tomēr mode vienmēr liks tev padomāt – varbūt es [pats] esmu neliela daļa no modes?
