Jūgendstila centrā skatāma piemiņas un uzticības simbolam – neaizmirstulītei – veltīta izstāde

Pievēršoties leģendām apvītajam augam, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" šogad izceļ zilās neaizmirstules – ziedus, kas ne tikai simbolizē piemiņu un uzticību, bet arī ir atbilstošs Ukrainas kara kontekstā. Ar tām ir izrotāta virkne muzejā apskatāmo vēsturisko trauku, dekoru un izšuvumu, kas izstādē atvesti no daudzu Latvijas muzeju un privātkolekcionāru krājumiem. 

Jūgendstila centrā apskatāma piemiņas un uzticības simbolam – neaizmirstulītei veltīta izstāde
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Pašreiz mēs stāvam pie vecākās vitrīnas. Man liekas, ļoti interesantas lietas ir šīs divas vāzes. Tās ir tā saucamās smaržu vāzes – popuriji. Tas nozīmē, ka viņās lika iekšā īpašu augu maisījumu, un tālāk – redziet, tur ir mazi caurumiņi, – caur šiem caurumiņiem smarža izplatījās visā telpā," izstādi izrāda muzeja direktore Agrita Tipāne.

Ar rokām veidotais 18. gadsimta trauks ir bagātīgi izrotāts ar telpiskiem ziediem un lapām, kas no tālienes atgādina dabīgus augus. Papildus tam uz vāzes uzgleznoti kukaiņi, kas aplido apkārt kādai ar ziediem izrotātai sievietes sejai jeb maskaronam.

Šis porcelāna veidojums ir tikai viens no vismaz pāris simtu vēsturiskajiem "Rīgas Jūgendstila centrā" izstādītajiem eksponātiem, kuru vidū ir dažādi trauki, svečturi, interjera dekori, atklātnes, grāmatas un izšuvumi. Katru gadu augu tematiskajās izstādēs organizatori apkopo priekšmetus, kuros dominē kādi konkrēti ziedi. Iepriekš bija, piemēram, magones, tulpes un īrisi. Savukārt šogad uzmanība pievērsta daudzu tautu leģendās aprakstītajai zilajai neaizmirstulei.

"Būtībā šī tēma ir ļoti atbilstoša mūsdienām. Atbilstoša šai mūsdienu ļoti traģiskajai politiskai situācijai, jo neaizmirstule nav tikai šis romantiskais zieds, ko lieto mīlētāji, lai viens otru neaizmirstu, ko mēs lietojam arī, lai neaizmirstu mūsu tuvos, mīļos, bet neaizmirstule ir arī simbols karā kritušajiem," skaidro muzeja direktore.

Augs ir cieši saistīts ar Eiropas kultūru jau kopš viduslaikiem, bet savu popularitāti neaizmirstule ieguva jūgendstila laikā. Tātad 20. gadsimta sākumā, kad cilvēki aktīvi pievērsās dabas tēmai.

"Tie ir parki, kas tajā laikā tiek veidoti. Cilvēki domā par veselīgu dzīvesveidu. Liekas, ka mēs tos visus ekoloģiskos principus esam izdomājuši – nē, tas viss bija raksturīgs 20. gadsimta sākumam. Pavārgrāmatās mēs nelasām tikai receptes. Ievadā mēs lasām, ka mājasmātei jārūpējas par mikroklimatu savā mājā. Tas nozīmē, ka katrā telpā vajag zaļos augus, kas ražo skābekli. Vajag daudz gaismas. Visi šie modernie principi ienāk sadzīves lietās. Un šie dabas elementi – zieds. Kas varbūt skaistāks par ziedu? Un viņš tik ilgu laika sprīdi. Tāpēc ar viņiem masveidā sāk rotāt tādas lietas, ko mēs absolūti lietojam ikdienā," turpina Agrita Tipāne.

Sadzīves priekšmetus ar neaizmirstulēm dekorēja arī pirms jūgendstila laika un vēlāk, tāpēc izstādē aptverti daži gadsimti, sākot no aptuveni 240 gadus vecām iepriekš pieminētām smaržu vāzēm līdz pat pagājušā gadsimta 80. gadu padomju laikos veidotiem traukiem.

Vairums no eksponātiem izlikti vitrīnās, kas atrodas izstāžu zālēs, bet atsevišķus priekšmetus var apskatīt arī citviet. Piemēram, viesistabā no tālienes aplūkojama Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas starpkaru laikā ražota servīze. Savukārt kamīna telpā uz krāsns novietots jūgendstila laika koka rāmis, kas pēc formas atgādina stīgu instrumentu liru. Veidojuma augšdaļā ir divas putnu figūras, bet ap tām ir puķes, starp kurām ir arī izstādes galvenie augi – neaizmirstules. Tās ir attēlotas arī uz tā laikmeta apsveikuma kartītēm, kas ievietotas rāmī.

Eksponātu vidū manāmi arī kādi oriģināli trauki, piemēram, ar speciālu formu izveidotā ūsu krūze.

"Tādas speciāli ražoja, jo tajā laikā – paskatāmies vecās fotogrāfijas – kungiem ir uzrullētas, skaistas ūsas, kuras nevar bojāt ar kafiju un tēju. Dāmas, meitenes dāvināja saviem vīriem vai mīļotajiem, un tāpēc šī neaizmirstuļu tēma. Atkal tas simboliski kaut kā sasaistās. Mūsējā, ko mēs šeit izstādām, ir ražota Vācijā, bet viņas bija izplatītas visā Eiropā un, starp citu, arī "Kuzņecovs" ražoja. Tas ir milzīgs retums. Man liekas, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā tāda ir," norāda muzeja direktore.

Eksponāti ir gan no jūgendstila centra, gan arī no daudzu citu muzeju krājumiem, kuru vidū ir Latvijas Kara, medicīnas, Liepājas, Ogres, Rundāles pils un Rīgas porcelāna muzejs. Ir apskatāmi darbi arī no vairākām privātkolekcijām, kuru īpašniekiem vēsturiskās liecības esot izdevies atrast pat kādā antikvariātā Roņu salā un Somijas krāmu tirgū.

Iejusties vēsturiskajā noskaņā palīdz muzeja istabās skanošā mūzika, piemēram, latviešu komponista Emīla Dārziņa slavenais "Melanholiskais valsis", kas skaidri raksturojot jūgendstila laiku.

Izstāde "Neaizmirstules" muzejā būs apskatāma līdz septembra beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt