Kultūras ziņas

Tēlnieku plenērs pie Kārļa Zāles leģendārā zāģa

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Vīzijas par akustisko koncertzāli Rīgā

Joprojām nespēj vienoties par akustisko koncertzāli Rīgā

Turpinās diskusijas par akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā. 14.jūnijā apspriedē pie Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Gvido Prinča tika runāts par trim koncertzāles un konferenču centra iespējamajām atrašanās vietām un jau visai skaidri nojaušamām kompleksa aprisēm, tomēr konkrētu vienošanos par vietas un finansējuma modeļa izvēli diskusijā iesaistītajiem vēl neizdevās panākt.

14.jūnijā Rīgas arhitekta birojā pulcējās pilsētplānošanas speciālisti un koncertu rīkotāji, lai iepazītos ar trīs iespējamām akustiskās koncertzāles un konferenču centra projektu idejām.

Viena no iecerēm plānota Skanstes ielas apkaimē, blakus plānotajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Kompleksā iekļauta apjomīga konferenču telpa, mazāka koncertzāle, kā arī sabiedriskās ēdināšanas sektors un viesnīcu bloks.

Līdzīgi ieplānots arī centrs Zaķusalā, kur par pamatu ņemts septiņdesmitajos gados veidotais televīzijas un radio centra projekts. Savukārt Kongresu nama rekonstrukcijā paredzēts paplašināt un modernizēt jau esošās telpas.

Kultūras ministrija (KM) paredz, ka koncertzāles kompleksā ik gadu jānotiek 60 līdz 100 simfoniskās un akustiskās mūzikas koncertu un zālē jābūt 1400 klausītāju vietām. Turklāt neiztrūkstošām jābūt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) darba un mēģinājumu telpām, kā arī citām pasākumu palīgtelpām. Projekta īstenošanai ministrija redz trīs koncertzāles finansēšanas variantus. Viens no tiem ir – būvēt to par valsts budžeta līdzekļiem, otrs – sadarbība ar Rīgas pilsētu, un trešais – paveikt to, sadarbojoties ar privātajiem ieguldītājiem.

“Kutūras ministrija redz, ka projekts varētu, visticamāk, tikt īstenots sadarbībā ar privāto partneri publiskās un privātās partnerības ietvaros,” norāda KM Valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. “Kultūras ministrijas un valsts rīcībā ir Eiropas Savienības fondu finansējums.”

Savukārt “Rīgas koncertzāles" projekta uz AB dambja autors arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka valsts kārtējo reizi mēģina atrisināt savas problēmas, “uzsēžoties uz astes privātajam investoram”.

Šodien notikušās diskusijas dalībnieki tomēr nespēja vienoties, kurš no piedāvātajiem variantiem būtu optimālākais. Taču ministrijas pārstāvji uzsver - šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumu par projekta atbalsta modeli un tikai pēc tam detalizēti lemt, kuru no trim šī brīžam piedāvājumiem īstenot. Ja process noritēs raiti, to būtu iespējams īstenot pat ne tik tālā nākotnē.

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti