Kultūra

Kovaļevskas labdarības koncerts „Sirds veltījums”

Kultūra

Par festivālu "Patriarha rudens"

Jelgavas pilij četru gadu garumā renovēs fasādi un mainīs teju 700 logu

Jelgavas pilij četru gadu garumā renovēs fasādi un mainīs teju 700 logu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ambiciozajam Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam 18.gadsimtā celtā Jelgavas pils ir lielākais arhitektūras piemineklis Baltijā. Tapis gandrīz vienlaikus ar Bīrona vasaras rezidenci – Rundāles pili – arhitekta Rastrelli meistardarbs Lielupes krastā daudz cietis vēstures griežos, un tomēr spējis saglabāt savu majestātiskumu arī mūsdienās. Tiesa, tagadējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvietas kopskatu krietni bojā drūpošā ārējā fasāde, kas remontu nav redzējusi jau pusgadsimtu. Nākamajos četros gados tās atjaunošanā ieguldīs teju septiņus miljonus eiro.

„Pili sāka būvēt 1738.gadā vecās Jelgavas pils vietā,” stāsta Jelgavas pils muzeja direktore Ginta Linīte. Esam upmalā pie sarkanbaltās pils austrumu fasādes, kas nenoliedzami ir Jelgavas vizītkarte. Pils ir viens no retajiem arhitektūras pieminekļiem, kas, smagi sapostīts, tomēr pārdzīvoja pilsētas bombardēšanu Otrajā pasaules karā un vēlāk tika atjaunots augstskolas vajadzībām.

„Šī sarkanā fasādes krāsa, ko jūs tagad redzat, tas jau ir 1961.gads. Šīs nav arhitekta Rastrelli krāsas. Jo tie, kas ir pētījuši Rastrelli daiļradi, tādu sarkanu krāsu viņš neizmantoja. Tas ir no padomju laika, kad tika nolemts šis variants, lai pils atšķirtos un neasociētos ar Rundāles pili vai ar kādu citu pili. Bet nu mēs esam pie tās pieraduši, un laikam pagaidām tā arī tāda paliks,” pils nākotnes izskatu iezīmē muzeja direktore.

Dekoratīvie čuguna lējumi – melnas lauvu galvas un lapu vijumi virs logu ailām – ir vienas no nedaudzajām detaļām, kas Jelgavas pilī saglabājušās no Kurzemes hercogu laika.

„Sākumā tie bija domāti Rundāles pilij, bet vēlāk hercogs nolēma, ka šai pilij kā [galvenajai] rezidencei ir jābūt iespaidīgākai, krāšņākai. Un tā šie lējumi netika piestiprināti pie Rundāles pils, bet pārvesti uz Jelgavu. (..) Un tā ir vienīgā pils Baltijā, kur čuguns šādi tiek izmantots arhitektūrā,” zina teikt Ginta Linīte.

Taču pati 60.gados veidotā tagadējās augstskolas ārējā fasāde pašlaik brūk studentu un tūristu acu priekšā – daudzviet nolupušais apmetums atsedz ķieģeļu rindas, šur tur caurumi aizķepināti ar pelēku cementu.

Nākamajos četros gados pils ārieni gaida pamatīgas pārmaiņas, kam LLU ieguvusi 6,7 miljonus eiro, lielākoties no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta, stāsta augstskolas direktors Andrejs Garančs.

„Pils fasāde savu laiku ir nodzīvojusi. Ja tā godīgi runājam, no padomju laikiem, 50.-60.gadiem, pils fasādes ārpusē nekas nav darīts. (..) Tāpēc šis projekts ir saistīts gan ar fasādi, gan energoefektivitāti. Būs gan fasādes restaurācija, gan ventilācijas sistēmas izbūve, gan siltināšana un logu un durvju nomaiņa,” stāsta Garančs.

Un daudz pārdzīvojušajam namam tas būs pamatīgs izaicinājums, jo iekšpusē studiju darbu nevarēs pārtraukt. Piemēram, vārdi „logu nomaiņa Jelgavas pilij” izklausās lietišķi līdz brīdim, kad aptver, ka kādreizējai Kurzemes hercogu rezidencei ir teju 700 dažādu izmēru logu. Oriģināli gan diemžēl nav saglabājušies, jo pils smagi cieta abos pasaules karos.

Fasādes atjaunošanu projektējusi „Arhitektoniskās izpētes grupa”, bet darba gaitā Jelgavas pils vadība padomu lūgs arī Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim.

„Viņam ir ļoti liela pieredze šādu projektu realizācijā, kaut arī Rundāles pils virziens ir nedaudz cits. Mums diendienā ir studenti, tur tomēr ir muzejs. Bet mēs katrā ziņā gribam, lai Lancmaņa kungs dod savus padomus, kā mums rīkoties, lai nepieļautu kļūdas, jo projekts nav vienkāršs,” saka Garančs.

Jelgavas pils šodien ir daudzu laikmetu sakausējums. Pamatīgas pārmaiņas te notika arī 30.gadu beigās, kad Lauksaimniecības akadēmijas vajadzībām arhitekts Eižens Laube pievienoja pilij vēl vienu korpusu, izveidojot noslēgtu kvadrātu.

Nav izslēgts, ka vērienīgajos atjaunošanas darbos atkal atklāsies pārsteigumi, kā tas bija pils iekšpagalma fasādes atjaunošanā 2000.gadu sākumā.

„Kad krāsoja fasādi, strādnieki trešajā stāvā izņēma sadrupušu ķieģeli un aiz tā bija cilvēka galvaskauss. Pirmā doma bija, ka tas ir no kapenēm, bet tā nav, jo hercogi visi ir ar savām galvām. Acīmredzot tur ir bijis kaut kāds rituāls vai kas tamlīdzīgs, jo šim galvaskausam veica antropoloģisko analīzi un secināja, ka tas ir 30-40 gadus vecs vīrietis. Un, tā kā viņam esot labi zobi, tur nav ne plombu, ne kariesa, tad tas ir vismaz 18.gadsimts. Bet, kur ir pārējās ķermeņa daļas un kāpēc viņš tur iemūrēts, nav zināms,” atceras Jelgavas pils muzeja direktore Ginta Linīte.

Pils atjaunošanas darbi varētu sākties jau šoruden un ilgt četrus gadus. Konkursā uzvarējuši būvnieki no Lietuvas, personu apvienība „PST un AKS”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti