Kultūra

Dārziņa mūzikas skolā mācības apgrūtina ļoti sliktais skolas zāles stāvoklis

Kultūra

Artūra Tomsona monogrāfija iepazīstina ar zobenu ziedu laikiem Latvijā

Jauno dizaineru darbi izstādē "Vietas izjūta" Arhitektūras muzejā

Jauno dizaineru darbi - laikmetīgi, funkcionāli, asprātīgi

T krekli ar Rīgas šarmantāko vietu apdruku, rotaslietas ar oriģinālu dzintara izmantojumu, gudrais telpaugu laistītājs – ir daži no interesantākajiem priekšmetiem, kas šobrīd apskatāmi izstādē „Vietas izjūta” Arhitektūras muzejā. Tikko vaļā vērtā izstāde iepazīstina ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunākajiem diplomdarbiem un kursa darbiem.

Viens no izstādes mērķiem ir izcelt šīs skolas īpašo lomu mūsu dizaina jomas attīstībā, kas pēdējos gados uzplaukst īpaši spilgti. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola savu latiņu allaž turējusi ļoti augstu. Laika gaitā mainījušies skolas nosaukumi, bet ne tās ieguldījums izcilu mākslas personību veidošanā. Un tieši pēdējos gados Latvijas dizaineri sevi piesaka jo sevišķi spilgti.

Šai saistībā Arhitektūras muzejs jau otro gadu rīko izstādi, kurā iepazīstina ar pašām jaunākajām vēsmām, kas valda skolā, un, iespējams, pavisam drīz noteiks toni mūsu dizaina laukā.

Izstādes iniciatore ir Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone.

„Šobrīd dizaineru prestižs absolūti aug augumā. Šīs skolas absolventi – dizaina birojs „H2E” – tie ir Inguna Elere un Holgers Elers - ieguva Izcilības balvu kultūrā reizē ar Gidonu Krēmeru, un pavisam nupat šīs skolas absolvents Artūrs Analts ieguva vienu no medaļām Londonas dizaina biennālē par vislabāko ekspozīcijas dizainu. Un man liekas, ka tas ir liels pierādījums tam, ka dizains nostājas kā līdzīgs labākajam, kas pie mums ir sasniegts,” uzsver Martinsone.

Izstādē „Vietas izjūta” skatāmi skolas aizvadītā gada diplomdarbi un kursa darbi. Daļa no tiem ir caur un caur funkcionāli, kamēr citi vairāk konceptuāli, ar filozofisku ievirzi.

4.kursa audzēkņi pārstāvēti ar kursa darbu „Kannas”, ko tiešām veido dažādu formu kafijas kannas, kam iedvesma gūta slavenu mākslinieku daiļradē. Viņu vidū ir gan van Gogs un Pikaso, gan Gustavs Klucis un Imants Vecozols.

No Rīgas šarmantākajām vietām savukārt iedvesmojusies Linda Spigovska, izveidojot četru melnu kreklu kolekciju, kas apdrukāti ar šo vietu kartēm. Ilzes Martinsones vērtējumā – tas ir lielisks piemērs, kā asprātīgi un laikmetīgi apspēlēt mūsu identitāti:

„Šeit ir meklēti Rīgas rajonu identitātes simboli. Un nevis kaut kādi oficiāli, bet patiešām tas, kas raksturo katru šo mikrorajonu Rīgā. Piemēram, Kaķu kapi, kas pirmajā brīdī varētu likties jocīgi, bet izrādās, ka tur dzelzceļa tuvumā visi vietējie iet un glabā savus aizgājušos mājdzīvniekus. Un tas raksturo šo vietu”.

Dizainētajos kreklos Linda Spigovska izvēlējusies apspēlēt četras, viņasprāt, šarmantākās Rīgas vietas – Maskačku, Grīziņkalnu, Āgenskalnu un Miera ielas republiku.

Arī Rūdolfs Kesenfelds latviskās identitātes tēmu savos darbos risinājis visai neparasti, stāsta Martinsone:

„Šīs piespraudes veidotas, iedvesmojoties no Rīgas koka arhitektūras, un man ļoti patīk šī ideja, ka mēs nesam šo savu vēsti kaut kādā pilnīgi citādā veidā. Tas ir bijis nezin cik gadu garumā projekts, lai padarītu Rīgas koka arhitektūru par atpazīstamu zīmolu. Un tagad jaunie mākslinieki to transformē un apspēlē kaut kādā pilnīgi savādākā veidā un nes to tālāk. Dažās piespraudēs oriģināli izmantots dzintars. Mēs esam pieraduši pie tām dzintara banalitātēm, un ļoti liels prieks redzēt šo materiālu, kas tiešām ir mūsējais, laikmetīgā veidā traktētu”.

Rūdolfs Kesenfelds. Piespraude

Austrumu filozofijā savukārt, pie sava diplomdarba strādājot, iedziļinājies Aleksandrs Kašs. Viņa darbs „Tējas trauki” radies sadarbībā ar vienu no meistariem, kas Rīgā nodarbojas ar japāņu tējas ceremonijām. Aleksandra darinātie trauki ir ļoti skaisti un izsmalcināti un vienlaikus perfekti funkcionāli.

''Ikdienā mēs pārsvarā lietojam gludus traukus, bet man pašam patīk raupjāki, ar faktūru, lai es varu sajust to materialitāti. Strādājot bija jāpēta Austrumu filozofija un kultūra, kā arī jāatrod atbilstošie materiāli un dedzinājumi. Te ir pārstāvēts gan elektriskais dedzinājums, gan vairāki malkas dedzinājumi. Lai arī tie veidoti pēc japāņu parauga, cilvēki dzer arī, piemēram, kumelīšu tēju no šiem traukiem, ēd un uzglabā beramas lietas,” skaidroja mākslinieks.

Par vienu no priekšmetiem Ilze Martinsone saka – to uzreiz viņa gribētu ņemt, nest uz mājām un lietot, un tas ir Keitas Augstkalnes „Telpaugu laistītājs”.

„Mans favorīts šajā izstādē ir „Telpaugu laistītājs”. Tas izskatās pēc medicīniskas sistēmas, bet tiem cilvēkiem, kas vasarā kaut kur brauc atvaļinājumā un kuriem ir jāatstāj savi istabas augi, ne jau visiem gribas uzticēt sava dzīvokļa atslēgas kaimiņiem, un man liekas, šis ir absolūti ideāls risinājums. Ja tāds būtu veikalā, es ietu un pirktu uzreiz,” saka Martinsone.

Keita Augstkalna. Telpaugu laistītājs

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas jaunāko diplomdarbu un kursa darbu izstāde „Vietas izjūta” Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma līdz marta vidum.

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti