"Tas vietas potenciāls ir tik ļoti liels un tā vieta ir tik unikāla, ka tas viss ir ļoti pateicīgs temats diplomprojektam - gan izpētes ziņā, gan apkārtējie apstākļi, gan pati pilsēta Cēsis, kas ir mākslas un kultūras centrs," tā jaunā arhitekte Andra Odumāne raksturo savas tēmas izvēli, un tā ir Cēsu alus darītavas revitalizācija. Viņa izstrādājusi idejas, kā Cēsu vecā alus brūža vēsturisko arhitektūru savienot ar nākotnes vīzijām, lai teritorijā tiktu izveidots moderns mākslas un zinātnes centrs.
Andra Odumāne par savu darbu saņēmusi augstāko augstskolas novērtējumu, kā arī Amerikā dzīvojošā būvuzņēmēja Gunta Boles balvu, par ko viņai liels gandarījums, tāpat kā par to, ka varēs turpināt strādāt pie savas tēmas attīstības. "Ar Vides risinājumu institūtu, kam pieder šī teritorija, mēs turpinām sadarboties, un ir doma, ka jau šajā vasarā sāks pamazām attīstīties un sakārtoties šī teritorija," stāsta Andra Odumāne.
Izstādē var novērtēt arī diplomandu vīzijas par viesnīcu Krāslavā, kas ir grāfu Plāteru muižas pārveides projekts, par Talsu pilsētas tirgus sakārtošanu un aktualizēšanu, par Raunas cepļa attīstību, par Naukšēnu vīna darītavu, par Ādažu jauniešu aktivitātes centru.
Diezgan daudz ir ieceru par tādu vietu izveidi, kas kalpotu dažādām kultūras aktivitātēm. Tā, piemēram, Didzis Vilks izstrādājis savu vīziju par Mūsdienu mākslas centru Sabilē. "Šī ir pamesta rūpnieciska teritorija Sabiles pašā centrā. Tur vēsturiski jau 30.gados bija rūpnīca, no kuras palikušas vecās mājas, tad padomju laikā bija "Latvijas konservu" filiāles. Tagad, kopš Padomju Savienības sabrukuma, tur viss pamests. Likās loģiski uztaisīt tādu piedāvājumu. Tā doma ir, ka Sabiles mākslas centrs turpinātu Sabiles mākslinieku tradīcijas, jo jau 25 gadus tur Ojārs Feldbergs darbojas, arī Artūrs Riņķis ar savām instalācijām un vēl vairāki amatnieki. Tad varētu uztaisīt tādu vienojošo liela mēroga objektu mākslas centru - instalācijas, skulptūras," stāsta Didzis Vilks.
Izstādē var arī novērtēt jauno arhitektu versijas par tādiem sabiedrībā daudz apspriestiem projektiem kā Rīgas koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs. Tāpat interesants ir diplomandu redzējums par Latvijas Nacionālā teātra paplašināšanas projektu, Eko tirgu Lucavsalā un "Rail Baltica" staciju lidostā "Rīga".
Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns, profesors Uģis Bratuškins atzīst, ka lielākā daļa diplomandu saviem darbiem izvēlējušies ļoti aktuālas un arī tālredzīgas tēmas - to vidū ir, piemēram, priekšlikumi par senioru mītņu attīstību. "Diemžēl, kā zināms, mūsu sabiedrība noveco, kas nozīmē, ka mums ir jāparūpējas, lai senioru vecumdienas varētu paiet cilvēku cienīgā vidē. Šeit konkrēti ir redzama Brekšu muiža ezera krastā, kur kolēģe ir iecerējusi renovēt esošo muižas ēku un piebūvēt vēl jaunu korpusu klāt," saka Uģis Bratuškins.
Ir arī divi diplomprojekti, kas demonstrē mūsu globālos izaicinājumus, un tie ir Infekciju slimību pētniecības centrs un mobilā slimnīca, Ķīnā, Pekinas piepilsētā. "Šī ideja ir nākusi no koncepta, ka tās epidēmijas, kas uzliesmo, piemēram, Ebolas vīruss vai kaut kas tikpat briesmīgs, prasa mobilizēt resursus ļoti ātri pacientu ārstēšanai. Un tāpēc šeit ir izveidots tāds priekšlikums, kā tas varētu notikt. Tur ir ļoti racionāli izplānotas atsevišķas ārstnieciskās vienības, pirmkārt, saliekamās konstrukcijās, lai vajadzības gadījumā tās būtu ļoti viegli atvest un ļoti ātri uzmontēt un iedarbināt, un, no otras puses, kad epidēmija beidzas, tikpat ātri novākt, aizvest, dezinficēt vai utilizēt," stāsta Uģis Bratuškins.
Rīgas Tehniskās universitātes šā gada absolventu diplomprojektu izstāde apskatāma Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē līdz 22.februārim.
