Kultūras Rondo

Noslēdzas cikls "Latvijas gredzens". Sigvards Kļava domā par Rīgas stāstu

Kultūras Rondo

Igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas darbs "Biedrs Bērns" grāmatā un kino

Izciliem notikumiem un personībām veltītās monētas izstādē "Kvalitātes etalons"

Izstādē varēs aplūkot izciliem notikumiem un kultūras personībām veltītas monētas

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma projekta “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” otrā satelītizstāde “Kvalitātes etalons”, kas iepazīstinās ar Latvijas naudas monētām, veltītām izciliem notikumiem un kultūras personībām, informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.

Nauda pilda ne tikai maksāšanas līdzekļa, bet arī valsts reprezentācijas funkcijas, it sevišķi, ja tai ir augsta mākslinieciskā vērtība. Visas iepriekš minētās kvalitātes piemita pirmās neatkarīgās Latvijas simbolam – mākslinieka Riharda Zariņa veidotajai piecu latu monētai ar tautumeitas profilu, sauktai par Mildu. Padomju varas periodā daudzās ģimenēs šī naudas zīme tika glabāta kā relikvija, apliecinot latviešu nācijas ilgas par savu brīvo valsti.

Atgūstot neatkarību un apzinoties naudas zīmju simbolisko un estētisko nozīmību, Latvijas Banka kopš 1993. gada pievērš īpašu uzmanību monētu inovatīvam mākslinieciskajam, tehniskajam vai tematiskajam risinājumam. Divdesmit piecu gadu laikā ir radīti unikāli kolekcijas monētu paraugi, kas kopumā veido daudzpusīgu stāstu par Latviju kā nacionālā, tā starptautiskā kontekstā.

Vairāk nekā 120 monētas iepazīstina ar valsts dibināšanu un būtiskiem notikumiem Latvijas vēsturē, mūsu dabas bagātībām, sporta sasniegumiem, tautas tradīcijām, kultūras notikumiem un ievērojamām personībām.

Katra kolekcijas monēta atšķiras ar oriģinālo dizainu. Būtībā tie ir miniatūri mākslas darbi, kuros pamatidejas savītas ar filigrānu izpildījumu. Līdzās klasiskajai apaļajai formai monētas top četrstūra, sešstūra, ovāla un vēl dažādos citos veidolos. Bieži vien dizaina risinājumā izmantots sudraba un zelta apvienojums, zeltījums, krāsojums, cēlmetālā tiek iestrādāts Latvijas dabai tik raksturīgais granīts, dzintars, kā arī pielietoti citi, ļoti specifiski materiāli, piemēram, keramiskais materiāls perlukors.

Pateicoties izcilajam mākslinieciskajam noformējumam, Latvijas Bankas kolekciju monētas ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas monētas ļoti augstu vērtē arī pasaulē, tās saņēmušas daudzas prestižas balvas. Kā atzīst mākslas zinātniece un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas pārstāve Ramona Umblija, tieši mūsu inovatīvā pieeja monētu radīšanā zināmā mērā veicinājusi daudzu jauninājumu ieviešanu ap desmit labākajās Eiropas naudas un monētu kaltuvēs, ar kurām Latvijas Bankai ir izveidojusies sekmīga sadarbība.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) ir pateicīgs un lepojas ar to, ka Latvijas Banka ir uzdāvinājusi pilnu kolekcijas monētu komplektu muzeja krājumam.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, DMDM piedāvā iepazīties ar nelielu šīs kolekcijas daļu – svarīgiem kultūras notikumiem un personībām veltītajām monētām.

Zīmīgi, ka Latvijas Kultūras kanona dizaina sadaļā iekļautais monētu dizains veido organisku saikni ar citās kanona nozarēs ietvertajiem autoriem un mākslas darbiem, piemēram, gleznotāju Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Raini, Aleksandru Čaku un darbnīcas “Baltars” porcelānu.

“Salīdzinot ar klasisko apgrozības naudu, kas ir universāla starpnieka loma, kolekcijas monētu funkcija cita – tās emocionālā, pat morāla mentora loma,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro mākslas zinātniece un Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas pārstāve Ramona Umblija. “Kolekciju monētās ir iestrādātas estētiskas un ētiskas vērtības un tās paceļas līdz simbolu līmenim.”

Umblija arī norāda, ka kolekcijas monētu cilvēki neiegādājas kā naudu, bet simbolisku vērtību.

“Salīdzinot ar pasaules monētu dizainu, tas īpašais kvalitātes etalons rodas no interesantas sinerģijas. No vienas puses, ir Latvijas Bankas uzstādījums, ka jābūt pārliecinošai satura koncepcijai un tajā pašā laikā idejai jābūt atspoguļotai noteiktā mākslinieciskā formā,” turpina Umblija.

Katras monētas īstenošanai tiek rīkots konkurss, uzaicinot piedalīties četrus, piecus māksliniekus.
“Izteiktā radošā konkurence ir tā, kas ļauj izvēlēties no mūsu mākslinieku kopainas cilvēkus, kas ar savu līdzšinējo darbību visdažādākās jomās parādījuši savu spēju konceptuāli un pārliecinoši izteikt domu,” norāda Umblija.

Monētu radīšanā ir vairākas darba stadijas – sākot no ieceres fiksācijas uz papīra vai datorā līdz kaltuvē izgatavotai monētai. Vizuāli viena no pievilcīgākajām un apskatei interesantākajām procesa sastāvdaļām ir ģipša forma, no kuras tiek izgatavota monētas matrica. Pateicoties Latvijas Bankas un mākslinieka Laimoņa Šēnberga atsaucībai, izstādē būs reta iespēja iepazīties ar atsevišķām formām, tādējādi bagātinot priekšstatu par to, kā tapušas monētas, kuras noteikti kalpos kā mūsu kultūras un dizaina kvalitātes etalons jaunu vērtību radīšanā 21. gadsimtā.
Rīgā, Skārņu ielā 10, izstāde aplūkojama no 2018. gada 19. oktobra līdz 2. decembrim
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti