Izstādes „Laikmeta simbols un leģenda” pamattēma ir leģendārās Latvijas radiotehnikas dizaina vēsture un attīstība. Ekspozīcija piedāvā dažādos laikos – sākot no 20. gadsimta 40. gadiem – ražotus aparātus, tā uzskatāmi parādot dinamisku to ārējā veidola transformācijas ainu saskaņā ar zinātniski tehniskā progresa sasniegumiem, gaumes un modes evolūciju, lietišķā dizaina tendenču maiņu, sabiedrības prioritātēm un gaumi.
Izstādes apmeklētāji varēs apskatīt dažādu laikmetu visdažādākajiem nolūkiem paredzētus aparātus – no kompaktiem pārnēsājamiem lampu un tranzistoru uztvērējiem līdz kabinetiem un mājām domātiem aparātiem, kā arī ekskluzīvu luksusa klases tehniku. Tiek piedāvāti visveiksmīgākie un slavenākie Latvijas radiorūpniecības paraugi – sēriju „Rigonda”, „Festivāls”, „Rīga” u. c. modeļi. Atsevišķa ekspozīcijas sadaļa veltīta leģendārajai „Spīdolai”, kas dažādās modifikācijās tika ražota pagājušā gadsimta 60.–90. gados.
Kā zināms, radiorūpniecība Rīgā iesākās jau XX gadsimta pirmajos desmitos, bet 30. gados šī nozare Latvijai nesa komerciālus panākumus un pasaules atzinību šajā jomā. Pēckara gados Latvijai izdevās saglabāt kvalitatīvas radioaparātu ražošanas tradīcijas, šeit darbojās daudz talantīgu speciālistu konstrukcijas, dizaina un projektēšanas jomās. Rīgas VEF un RRR, bet vēlāk „Radiotehnikas” un „Orbītas” radiouztvērēji bija labi zināmi un populāri ne rikai PSRS teritorijā, bet arī visā pasaulē – tie ir šķērsojuši okeānu pasaules apceļotāja laivā, nokļuvuši pat Ziemeļpolā un citos attālos pasaules nostūros.
20. gadsimta otrajā pusē Rīgas radiorūpnīcā (RRR) un uzņēmumā „Radiotehnika” tika saražots vairāk nekā 41 miljons radioaparatūras un akustisko sistēmu vienību, turklāt ap 10% no tiem tika eksportēti, – ir saskaitījis RRR speciālists un grāmatas „Rīgas radiorūpnīcas veidošanās un izaugsme” autors Inārs Kļaviņš.
„Diemžēl 20. gadsimta beigās radio būve Rīgā tika pārtraukta: to noteica objektīvi iemesli un nosacījumi. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst Rīgas radio industrijas uzplaukuma un attīstības laiku, ir jāatceras par konstruktoriem, dizaineriem, inženieriem – par visiem, kas Rīgas aparātu slavu nesa plašajā pasaulē. Ceru, ka šī pēc privātas iniciatīvas organizētā izstāde nebūs vienīgā un tai sekos nākamās”, – atzīmē izstādes kuratore Edīte Bērziņa, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, viena no valsts vadošajām speciālistēm dizaina vēsturē un teorijā.
„Izstāde ļauj pacelt laika priekškaru, kurš jau ir nolaidies pār nozīmīgu tehnikas un dizaina vēstures laikmetu. Tās apmeklētāji varēs ieraudzīt un novērtēt visu Latvijas radio būves tradīciju un kultūras daudzveidību. Šeit izstādītie eksponāti ir ne tikai augstas tehniskās kvalitātes paraugi, tie spēj sniegt patiesu estētisku baudījumu. Esmu pārliecināts, ka vecākās paaudzes cilvēkiem šī izstāde ļaus atcerēties gaišas nostalģiskas ainas, raisīs patīkamas atmiņas. 50.–60. gadu dzīves apstākļos Rīgā ražotais radioaparāts visai droši varēja kļūt par pieticīgā dzīvokļa iekārtas skaistāko sastāvdaļu, nemaz nerunājot par tā nesto prieku. Toties pārnēsājamie tranzistori noteikti daudziem atgādinās par interesantajiem un romantiskajiem jaunības brīžiem,” ir pārliecināts Rietumu Bankas pārstāvis Aleksandrs Gafins.
Rīgā ražotos radioaparātus raksturoja ne tikai veiksmīga konstrukcija un augsta izgatavošanas kvalitāte, bet arī lielisks ārējais veidols. Luksusa klases aparātu korpusos tika izmantoti cēlkoki, kvalitatīvi audumi, krāsainie metāli, ebonīts, pirmās plastmasas. Kompaktos modeļus raksturoja īpaši elegants dizains, turklāt eksportam un īpašajiem pasūtījumiem daudzi modeļi tika ražoti dažādās krāsu gammās.
