Ir ēkas, kam laimējas. Kā «Trīs brāļi» kļuva par pieminekļu aizsardzības simbolu

“Trīs brāļi” dzīvo vismaz trīs dimensijās – viduslaiku izcelsme, veiksmīga restaurācija padomju laikos un kultūras mantojuma aizsardzības funkcija. Tās visas veido vienu no romantiskākajiem Vecrīgas simboliem un apliecina augstu būvkultūru.

Būvkultūra

No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma šogad ir būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.

Ir ēkas, kam laimējas. Vispirms tās uzceļ pamatīgi un pareizā vietā, pēc tā laika modes, bet ar vektoru nākotnei. Tās nenodeg ugunsgrēkos, netiek nopostītas karā, tās nenolīdzina ar zemi grandiozām nākamo paaudžu ambīcijām, tās nemodernizē ar varu un neizposta ar sliktu gaumi. Šīs laimīgās ēkas mīl gan to cēlāji, gan nākamās paaudzes, ļauj tām dzīvot un elpot tādām, kādas tās ir – vienkāršas, mājīgas un romantiskas.

“Trīs brāļi” Vecrīgā izstaro īpašu pievilcību, jo harmoniski iederas vidē un darbina fantāziju. Kā bija toreiz, kad manteļskurstenis darbojās? Kā pagalmam pretējā namā – noliktavā – ar trīsi vilka preču maisus? Kā dāmas garajās kleitās varēja pārvietoties pa šaurajām kāpnēm? Cik agri likās gulēt, kad aptrūka gaismas no mazajiem lodziņiem? Cik silta bija krāsns, un cik skaļi skanēja pajūgi pa ieliņas bruģi? Kādas bija puķes logos, un cik smagi griezās slēdzenes?

Vēstures aura te ir dzīvīga. Arī šobrīd, kad ēkā atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), kolēģiem labāk patīk aiziet pie otra ciemos, ne piezvanīt – katra telpa ir citāda un ceļš uz to noskaņo pozitīvi. Ēkā nav asumu un agresijas, bet ir pirms gadsimtiem iekodēta omulība.

Kā tā nonākusi līdz mūsdienām un kā “Trīs brāļi” kļuvuši par pieminekļu aizsardzības simbolu Latvijā, stāsta NKMP vadītājs Dr.arch. Juris Dambis.

Viduslaiku zīmē

“Būvniecības kultūras sasniegumus Latvijā spēcīgi raksturo ēku komplekss “Trīs brāļi”, kas kultūras pieminekļu aizsardzības darbam kalpo jau vairāk nekā 60 gadu un arvien vairāk izveidojies par nozares kompetenču centru.

Daudzkārt pārbūvētā viduslaiku ēku grupa “Trīs brāļi” tagadējo veidolu ieguvusi pēc restaurācijas, kas ilga no 1953. līdz 1957. gadam. Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir vecākais mūra dzīvojamais nams Rīgā (15. gadsimta beigas). 1697. gadā tajā bijusi maiznīca. “Vidējais brālis” (1646) ir tipisks 17. gadsimta dzīvojamais nams. Tā fasādes, kā arī zelminis veidots Ziemeļu renesanses manierisma formās un restaurēts pēc J. K. Broces 1785. gada zīmējuma. 1746. gadā veidotais ieejas portāls ar uzrakstu latīņu valodā “Soli Deo Gloria” (“Tikai Dievam slava”) pārcelts no blakus esošās vecākas ēkas ieejas. Jaunākā un mazākā ēka (17. gadsimts) 1898.–1899. gadā pārbūvēta.

Restaurācijas laikā visu triju ēku pagalmi apvienoti, sienās iemūrēti akmens portāli un vecākais Rīgas ģerbonis. Portālā, kas atceļojis no zudušas ēkas Melngalvju ielā 4, saglabājies uzraksts vācu valodā, kas tulkojumā nozīmē “Tu būsi svētīts, ienākot šeit, un iziesi ar Dievu”.

Starp labiem kaimiņiem

Ēku telpisko kārtojumu šajā Vecrīgas vietā raksturo interesanta pilsētvides ainava. Atrodoties iepretī Sv. Jēkaba baznīcas ieejai, skatītājam paveras “Trīs brāļu” senais majestātiskais tēls, Rīgas Doma smaile, Sv. Marijas Magdelēnas baznīcas altārdaļa un blakus Sv. Jēkaba baznīcai esošā nelielā ratnīca. Šajā vietā nav iejaukusies mūsdienu tendence palielināt vēsturisko ēku apjomus vai aizbūvēt pagalmus.

Agrīnā padomju laika restaurācijas filozofija, kuru veidoja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izglītību ieguvušie speciālisti, paglāba ēkas no okupācijas varas apdraudējumiem.

Restaurācijas laikā pievienotā substance šobrīd ir kļuvusi par ēku kompleksa aizsargājamu vērtību.

Īpaši nozīmīgs ir fakts, ka jau ēku restaurācijas laikā tika ieplānota to izmantošana kultūras mantojuma aizsardzības funkcijai.

1993. gadā, kad kompleksu pārņēma Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ēkas bija visai noplukušas. To stāvoklis liecināja par tradicionālo padomju stila saimniekošanu. Šobrīd šī vieta demonstrē autentisku kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanu, pieticību un vienkāršību biroju iekārtošanā, atvērtību, eleganci un gaumi publiski pieejamo telpu atmosfērā, nepieļaujot apjomu palielināšanu un bēniņu pārbūvi.

Rāda piemēru

Ēku komplekss “Trīs brāļi” ir kļuvis par kultūras pieminekļu aizsardzības nozares identitātes zīmi. Spēja ar savu piemēru demonstrēt ēku kopšanu, mācību nolūkos iesaistīties remonta un restaurācijas darbos, parādīt, ka iespējams ikdienā pārvietoties pa šaurām vēsturiskām kāpnēm, strādāt uz ķieģeļu grīdas, neslēpt, bet pat demonstrēt senas mūru plaisas un interesantas, gadsimtiem veidojušās deformācijas, nevēlēšanās redzēt gludi apmestas un svaigi nokrāsotas sienas, bet ar retušu panākt senā nodiluma estetizāciju – tas viss rada īpašu būvniecības kultūras stiprināšanas kvalitāti,” uzsver Juris Dambis.

Strādāt “Trīs brāļos” nozīmē īpašu pievienoto vērtību. Te saikne starp gadsimtiem sajūtama gluži fiziski. Tā neuzmācas, bet caurstrāvo, liekot saprast, ka vajag apstāties un izjust. Lasīt, pētīt, meklēt rakstos, saprast, uzturēt un sargāt. Kultūras mantojums nav formāls jēdziens, bet autentiska substance – tas šajā ēkā nav jāpaskaidro. Te ar to iespējams uzlādēties, lai mantojuma vērtības cienītu un sargātu arī citur – visā to daudzveidībā.

 

Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti