"Bee Breeders" jeb bišu audzētāji - tā sevi sauc kompānija, kas internetā sevi piesaka kā starptautisku arhitektūras konkursu rīkotāju. Pirms mēneša tās mājaslapā parādījās ziņa, ka noslēdzies starptautisks ideju konkurss Baltijas ceļa memoriālam. Pirmā vieta un vairāku tūkstošu dolāru prēmija piešķirta kādas ASV komandas darbam, kura vizualizācijā redzama augsta balta smaile Daugavas malā pie Okupācijas muzeja ar Pēterbaznīcu un Rātsnama torni fonā.
"Es tiešām nebiju informēts par šādu aktivitāti. Man grūti spriest," Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis norāda, ka pašvaldībā šāds projekts nav saskaņots un konkursa rīkotāju mērķi viņam nav zināmi. "Tam arī īsti nebūtu nekāda pamata, jo vēl 2014.gadā dome atbalstīja šīs piemiņas vietas iniciatīvas grupas centienus virzīt šo projektu. Šīs kustības līderis ir Romualds Ražuks, un mēs konceptuāli vienojāmies, ka vislabākā [vieta] būtu Mūkusalas ielā," skaidro Gvido Princis.
"Bee Breeders" mājaslapā pie konkursa aprakstīta Baltijas ceļa vēsture, kā arī teikts, ka arhitektu sacensību rīko pati kompānija ar mērķi apkopot teorētiskus piedāvājumus iespējamā memoriāla attīstībai bez pienākuma to būvēt. Taču interesantākais, ka pirmā dzirdēšana par šādu konkursu ir arī pašiem Baltijas ceļa memoriāla idejas autoriem.
"Nē, nav sazinājušies. Tas ir slikti, jo tad mēs varbūt būtu raduši kādu kopīgu risinājumu," Barikāžu dalībnieku biedrības atbalsta fonda vadītājs un Saeimas deputāts Romualds Ražuks ("Vienotība") par šādu starptautisku arhitektūras ideju konkursu uzzina no Latvijas Radio. Reālajam Baltijas ceļa piemineklim pamatakmeni pirms diviem gadiem ielika Daugavas otrā pusē, topošajā Mūkusalas promenādē, šogad sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību plānots sludināt ideju konkursu.
Pret internetā uzieto iniciatīvu Romualds Ražuks gan neiebilst: "Es domāju, ka jebkuras idejas ir vērā ņemamas. Šajā publiskajā konkursā jebkurš var piedalīties, ja šādas idejas ir. Vienīgais, cik esmu sapratis, tā mūsu zemes strēmelīte starp Mūkusalas ielu un Daugavas atzaru nekādu grandiozu projektu ar torņiem izturēt nevar. Tur būtu piemērots kaut kas citādāks. Bet par to jau lems Mākslinieku savienības izveidota komisija."
Paralēlā konkursa rīkotāju "Bee Breeders”" mājaslapa nesniedz atbildi, kas stāv aiz šī uzņēmuma. Līdz atbildei Latvijas Radio nonāk, sazinoties ar Liepājas pilsētas galveno arhitektu Induli Kalnu, kura vārds minēts kādā no "Bee Breeders" žūrijām.
"Zinu, ka iepriekš šī kompānija bija ar nosaukumu "Homemade Dessert", kas bāzējās Liepājā. Sadarbībā ar viņiem Liepājas pilsētas pašvaldība ir veikusi vienu starptautisku konkursa iepirkumu par kurortoloģijas tēmu. Bez tā bija vēl četri viņu ierosināti konkursi par Liepājas tēmu," skaidro Indulis Kalns.
Arhitekts stāsta, ka pilsēta savu naudu nav ieguldījusi, ar piedāvājumiem nācis pats uzņēmums: "Tas ir pārsvarā orientēts uz augstskolu studentiem, tie ir tie dalībnieki. Vismaz runājot par tiem konkursiem, kur es esmu bijis žūrijā."
Viens no starptautiskā, Honkongā reģistrētā uzņēmuma "Bee Breeders" līdzīpašniekiem ir latviešu uzņēmējs Lauris Ozols. Viņam arī radusies ideja par Baltijas ceļa memoriālu - kā pavisam hipotētisku projektu. Lauris Ozols apgalvo, ka par Ražuka un domubiedru iniciatīvu pat nav zinājis.
"Nē, mēs nebijām pat izlasījuši ziņās. Mēs bieži vien veidojam konkursus par aktuāliem pasaules notikumiem, tagad mums ir arī "Charlie Hebdo" paviljons un LGBT aizstāvju patvertne Ugandā. Mēs paši ģenerējam šīs idejas. Platforma ir veidota tā, ka mēs piesaistām jaunus arhitektus, studentus, ļaujam viņiem izpausties un eksperimentēt arhitektūras nozarē. Tāpēc tēmas mēs arī meklējam tādas, kas ir uzmanību piesaistošas. Šī arī man ir personīgi tuva tēma, jo esmu no Latvijas, un man gribējās, lai starptautiskā auditorija uzzina vairāk par šo notikumu," norāda Lauris Ozols.
Teorētiskajam Baltijas ceļa memoriālam saņemtas 80 skices no dažādām pasaules malām. Shēma ir vienkārša - pretendenti iemaksā dalības naudu, gūst ierakstu CV un iespēju tikt pamanītiem. No dalības naudām izmaksā prēmijas uzvarētājiem. "Bee Breeders" gan neesot peļņas projekts, bet hobijs, uzsver Lauris Ozols. Viņš pieļauj, ka konkursa darbus varētu piedāvāt arī īstā Baltijas ceļa memoriāla idejas autoriem, kuri naudu piemineklim plāno vākt ziedojumos un cer to pabeigt līdz Latvijas simtgadei.
