Rīta Panorāma

Mēģina sabalansēt suņu saimnieku un pārējo iedzīvotāju intereses

Rīta Panorāma

Intervija ar Ingmāru Līdaku

Intervija ar Imantu Lancmani

Imants Lancmanis: Rundāles pils nekad nebūs gatava

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rundāles pils nekad nebūs gatava, Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” norāda Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Jau vēstīts, ka 24. maijā ar Lancmaņa monogrāfijas “Rundāles pils. Vēsture” prezentāciju un pastāvīgās ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” trīs telpu atklāšanu tiks atzīmēta 279. gadadiena, kopš ielikts pirmais pamatakmens Rundāles pils celtniecībā.

"Mēs tikai pirms gada esam apgājuši riņķī un izdarījuši visu, ko varējām izdarīt. Tagad mēs turpinām uzlabot, protams, remontēt un pār visām lietām papildināt ar kaut ko jaunu, tāpēc mēs šo jubileju atzīmēsim atkal ar vairākām jaunām lietām," stāsta Lancmanis.

Imanta Lancmaņa grāmata “Rundāles pils. Vēsture” ir pirmā daļa no triloģijas, kurā ietilps pils vēsture, tās restaurācija un pils kā objekts. Pirmais sējums veltīts pils vēsturei. Tas iecerēts kā hronoloģisks vēstījums, rādot visu, kas noticis pils ēkā un tai apkārt. Grāmatā sniegts plašs vēsturiskais fons, laikmeta ainas, sadzīves detaļas.

"Grāmata pamatīga - 432 lapaspuses, 623 attēli," atklāj grāmatas autors. "Otrā triloģijas daļa iznāks nākošajā gadā, atkal uz jubileju. Veltīta pils restaurācijai. Trešā daļa būs veltīta pašai pilij - sīkinventarizācija droši vien ar vairākiem tūkstošiem attēlu, kur visa, visa pils no bēniņiem īdz pagrabiem būs parādīta vissīkākajās detaļās."

Svinību dienā, 24. maijā, dekoratīvās mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā „No gotikas līdz jūgendstilam” tiks atklātas trīs telpas, kas veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no 18. gadsimta 30. gadiem līdz 70. gadiem.

"Ņemot vērā, ka Latvijā nav senās dekoratīvās mākslas muzeja, nolēmām, ka mēs paralēli tam, ko darām pilī, tādu izveidosim paši saviem spēkiem. Tagad jau pirmās septiņas telpas ir atvērtas, un svētdien mēs virzamies tālāk ar trim nākošajām telpām, kas ir veltītas rokoko stilam," turpina Lancmanis, atklājot, ka Rundāles pilī būs vienīgā telpa Latvijā ar rokoko stila sienas paneļiem.

Sienu paneļi uz Rundāles pili pārceļojuši no Puzes muižas Kurzemes ziemeļos. 18. gadsimta 70.gados tapusī Zaļā zāle ir vienīgais piemērs Latvijā koka paneļu pielietojumam, jo pat Kurzemes hercoga rezidenču vidū tikai Jelgavas pils hercoga guļamistabā sienas bija klātas ar lakotiem paneļiem. Puzes muižas kungu māja jau sen ir nograuta, paneļi tika izglābti 1964.gadā, tie restaurēti 2014.-2015.gadā.

Pils dzimšanas dienas svinību ietvaros paredzēts arī uzsākt smaržu vāžu jeb popūriju darbību ekspozīcijas telpās. Muzeja speciālisti rūpīgi pētīja vēstures avotu un attēlus, meklēja dažādas receptes, lai varētu izveidot vēsturiski atbilstošu smaržu maisījumu.

Rokoko laikmetā vairums smaržu trauku pārstāvēja t.s. popūrija tipu (franču val. pot pourri – sapuvušais pods), kur aromātiski kaltētu ziedu, augu, eļļu un sveķu maisījumi, pūstot un fermentējoties, atdeva telpai savu smaržu buķeti. Retāk bija sastopami smaržu vāzes un trauki (franču val. brûle parfum), kuru saturs izgaroja, pateicoties karsēšanai uz spirta lampiņas.

"Pilīs un muzejos ir skaistas šo popūriju vāžu kolekcijas, bet tās, protams, nesmaržo. Mēs nolēmām, ka būsim pirmie un vienīgie, kas to izdarīs," ar lepnumu saka Lancmanis, stāstot, ka 24. maijā smaržu vāzēm tiks noņemti vāciņi. "Tas būs ļoti interesanti. Iedomājieties, ka tur iekšā ir vairāk nekā 20 sastāvdaļas. Neticami sarezģīti. Tā pamatā ir viena recepte, kas izveidota marķīzei de Pompadūrai."

Lancmanis stāsta, ka Rundāles pils dārzs ir veiksmīgi pārziemojis. Muzejnieki lēš, ka dārzā šobrīd ir 2460 dažādu šķirņu un kopumā apmēram 12 000 dažādu stādu.

"Mēs jūnija beigās gaidām jau rozes. Piedevām rožu programmai aprit desmit gadi, līdz ar to rozēm būs veltīti mūsu dārza svētki, kas notiek katru gadu jūnija beigās," stāsta muzeja direktors.

Apmeklētājiem Rundāles pils jaunumi būs pieejami no 25.maija.

Jau vēstīts, ka Rundāles pils restaurācija projekts tikko saņēmis "Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2015". Lancmanis gan smej, ka balvu pelnījis arhitekts Rastrelli, kurš pili projektējis 18. gadsimtā, tomēr nenoliedz atzinības nozīmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti