"Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta valstiskas nozīmes objektam - objektam, kura devumu baudīs ne tikai šodienas, bet arī nākamās Latvijas paaudzes. Šī objekta nozīme ir nepārvērtējama, un tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pienācīgi novērtēt un izmantot. Neapšaubāmi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka ienes jaunas vēsmas arī mūsu valsts galvaspilsētas vaibstos un panorāmā un definē noteiktus kvalitātes standartus un kritērijus gan arhitektūras, gan būvniecības nozarē. Vienlaikus jāatzīst, ka objekts atstāj arī zināmus izaicinājumus nākamajai arhitektu, pilsētplānotāju un būvnieku paaudzei, kam vēl būs iespēja dot savu pienesumu objekta un tā apkārtnes virzībai uz absolūti perfektu rezultātu," uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
"Vienlaikus gribu atzīmēt, ka arī šogad tika pieteikti ļoti daudzi interesanti projekti, kuru kvalitāte bija pilnībā atbilstoša skates mērķim - veidot kvalitatīvu pilsētvidi un arhitektūru Rīgā. Tāpēc kopā ar žūrijas pārstāvjiem mums bija patiess gandarījums piešķirt īpašas atzinības, izceļot šo objektu arhitektoniskās izcilības. Novērtējam arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad pasniedzam īpašu "Sabiedrības atzinību" būvei, ko novērtējuši Rīgas iedzīvotāji un galvaspilsētas viesi," viņš piebilst.
Kā Gvido Princis norādīja Latvijas Radio, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka konkurencē ar citiem projektiem izceļas ar savu vērienu, jaunu vīziju un skatu nākotnē: "Protams, iedziļinoties projekta raksturā, līdzīgi kā citi projekti, arī šis nav ideāls. Un nevar teikt, ka visos aspektos tas būtu nevainojams. Bet tas, ko mēs konstatējām, ka gan autori, gan pasūtītājs, gan būvnieki un būvuzraugi ir strādājuši godprātīgi. Un tas, ko mēs šodien varam redzēt, ir gan liels ieguvums, gan arī izaicinājums nākamajai paaudzei - pilnveidot, uzlabot un pabeigt projektu. Kā mēs zinām, visas projekta kārtas vēl nav pabeigtas un, visticamāk, vēl būs jāturpina nākamo paaudžu arhitektiem un pilsētbūvniekiem."
Runājot par kopējo balvas kandidātu līmeni šajā gadā, Rīgas pilsētas arhitekts uzsvēra, ka žūrijai svarīga ir ne tikai objekta kvalitāte pati par sevi, kas tiek sagaidīta jebkurā gadījumā. "Tas, ko mēs vairāk vērtējam, ir - lai šis objekts nestu kādu lielāku pienesumu pilsētvidei. Šajā ziņā tā bilde kopumā pilsētā ir, es teiktu, vidēja. Ir daudz projektu, kuri nedomā par tādu kopīgu labumu un ir ļoti uz sevi vērsti. Bet, par laimi, ir arī objekti, kuri domā par pilsētvidi, par to, kādas jaunas iespējas šajā vietā parādās. Un tie arī ir tie, kurus mēs esam izvirzījuši finālam. Šogad tie ir deviņi objekti, pagājušogad bija 13, nākamgad varbūt būs vēl cits skaitlis. Tāda ir tā matemātika," skaidro Gvido Princis.
Gada balvā Rīgas arhitektūrā atzinību guva arī koka ēkas pārbūve Krišjāņa Valdemāra ielā 45, daudzstāvu ēkas jaunbūve Grostonas ielā 19, biroju ēkas pārbūve un jaunbūve Vaiņodes ielā 1, Biznesa centra jaunbūve Piedrujas ielā 7, koka ēkas pārbūve Jelgavas ielā 72, zobārstniecības klīnikas jaunbūve Ģertrūdes ielā 59, Rīgas 1.slimnīcas 8.korpusa pārbūve Bruņinieku ielā 5, daudzstāvu dzīvojamās ēkas pārbūve Elizabetes ielā 3, kā arī ēkas pārbūve par klīniku Vingrotāju ielā 1.
Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē - Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrā (Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē). Pērn 2014.gada balva Rīgas arhitektūra "Par kompetenci un degsmi 21.gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā" tika piešķirta arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam.
2015.gada balvai izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības. Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras un veselības aprūpes iestāžu kategorijām. No vairāk nekā 950 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā tālākai izvērtēšanai tika izvirzītas 24 būves.
Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei saskaņā ar nolikumu varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2014.gadā.
Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.
Gada balvas Rīgas arhitektūrā mērķis ir rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.
