Ekspertes: Ar dizaina domāšanu joprojām saistās daudz stereotipu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sabiedrībā joprojām pastāv daudz stereotipu saistībā ar dizainu un dizaina domāšanu, lai gan dizaina domāšana ikvienam var kalpot par pamatu sekmīgai darbībai jebkurā jomā, turklāt, iespējams, nākotnē dizaina rīcībpolitika tiks iestrādāta tautsaimniecības nozaru attīstības pamatnostādnēs, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” norāda radošās darbības nedēļas "radi!2014" pārstāves – Barbara Ābele un Ilze Saleniece.

Kā vēstīts, radošās darbības nedēļa "radi!2014", kas norisinās no 12. līdz 18.maijam visā Latvijā, ir veltīta dizainam un dizaina domāšanai, nedēļas laikā notika vairākas lielas konferences, semināri, radošās darbnīcas, izstādes un modes skates. 

Tas, ka „dizaina domāšana” tika likta par pamatu veselai nedēļai, bija labs notikums, uzskata viena no „Radi! Latvija” vēstniecēm un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas asociētā profesore Barbara Ābele.

"Eksistē tāds liels stereotips, ka dizaina domāšana ir tikai dizaineru privilēģija vai pienākums, bet pasaule ir mainījusies,” norāda Ābele, skaidrojot, ka termins nācis no angļu valodas „design thinking”, bet dizaina jēga slēpjas izprojektēšanā. „Tā ir ļoti mērķtiecīgi izprojektēta domāšana no sākotnējās ieceres līdz realizācijai.”

Ābele uzskata, ka šādu domāšanu var apgūt jebkurš, turklāt dizaina domāšana ikvienam kalpo par pamatu sekmīgai darbībai jebkurā jomā.

Britu padomes Latvijā Radošās un kultūras ekonomikas programmas vadītāja Ilze Saleniece piekrīt apgalvojumam, ka ar vārdu „dizains” un „dizaina domāšana” saistās daudzi stereotipi.

„Tādēļ jo īpaši šī nedēļa un aktivitātes ir nepieciešamas, lai parādītu, kā jau Barbara minēja, ka dizaina domāšana nav tikai dizainera privilēģija,” kolēģes teiktajam piebalso Saleniece, uzsverot, ka cīņa ar stereotipiem ir liels darbs. Tomēr radošā nedēļa apliecinājusi vienotas valodas un terminoloģijas nepieciešamību.

„Šis bija pirmais solis, pirmais mēģinājums meklēt kopīgus terminus un krustpunktus,” uzsver Saleniece.

„Vērts pieminēt, ka šī nedēļa aizsāk vesela gada notikumu, kas būs veltīts radošai partnerībai vesela gada garumā gan izglītības iestāžu līmenī, gan valsts pārvaldē, gan sadarbībā ar kultūras jomu,” atklāj Ābele.

Savukārt Saleniece piebilst, ka, veidojot radošās darbības nedēļu, viens no nodomiem bija savest kopā dažādas jomas un dažādus līmeņus. Projektam ir tālejoši mērķi. 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, plānots runāt par dizaina domāšanu un partnerību ne vairs nacionālā mērogā, bet iesaistot citas Eiropas valstis.

Varu atklāt Kultūras ministrijas stratēģisko noslēpumu, ka nākamgad šī radošās darbības nedēļa no Kultūras ministrijas puses būs platforma sarunām ar citu valstu kultūras nozaru ekspertiem, speciālistiem un ierēdņiem par radošumu, kultūru un ekonomiku,” stāsta Saleniece.

Savukārt Barbara Ābele, stāstot par dizaina domāšanas semināru, kas bija paredzēts valsts pārvaldes darbiniekiem, izsaka varbūtību, ka dizaina rīcībpolitika Eiropas dokumentos drīzumā varētu pārtapt Eiropas Savienības direktīvās attiecībā uz dizaina domāšanas izmantošanu dažādu jomu plānošā.

Ir doma, ka dizaina rīcībpolitika būtu jāiestrādā visu tautsaimniecības nozaru attīstības pamatnostādnēs, jāizmanto kā instruments,” norāda Ābele.

Pēc viņas domām, rīcībpolitikas iestrāde tautsaimniecības nozaru pamatnostādnēs ir atkarīga no tā, cik ātri veidosies izpratne par dizaina domāšanu nevis kā par dizaineru instrumentu, bet jebkura cilvēka iespēju izdarīt lietas labāk, lētāk un ilglaicīgāk.

Ar pilnu radošās darbības nedēļas pasākumu programmu var iepazīties "radi!2014" mājas lapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti