Ekskursija Modes muzejā ar Agritu Grīnvaldi

Lai arī Rīga izsenis dēvēta par modes pilsētu un „mazo Parīzi”, šai jomai veltīta muzeja tai līdz šim nav bijis. Nu beidzot niša tiks aizpildīta, jo jau nākamnedēļ Vecrīgā durvis vērs Modes muzejs. Tā izveide ir privāta iniciatīva, muzeju veidojusi un arī vadīs Nataļja Muzičkina ciešā sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Iecerēts, ka muzejs vēstīs par modi visplašākajā tās spektrā, jo, kā uzsvēris Aleksandrs Vasiļjevs – mode nav tikai apģērbs, mode ir dzīvesveids.

"Te mēs dodamies lejā. Zem tās mājas, kas celta 1970.gadā, slēpjas viduslaiku pagrabi” – Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde vedina lejup pa ēkas kāpnēm uz pagrabiem, jo tieši tajos iekārtots Modes muzejs. Agrita akcentē – šī arhitektoniski interesantā vide ir kā pievienotā vērtība muzejam, pie tam pagrabi ir ļoti seni, vecākās sienas saglabājušās pat no 14.gadsimta.

Pats Grēcinieku ielas 24 nams nodega Otrā pasaules kara laikā, vieta ilgi stāvēja neapbūvēta, līdz 70.gadu sākumā te uzbūvēja jaunu ēku. Valsts pieminekļu inspekcija stingri skatījās, lai vēsturiskie pagrabi tiktu saglabāti pēc iespējas labāk.

Agrita Grīnvalde: "Tiešām pagrabi ir dzīvi, sausi un saglabāti. Lai gan tāpat tas prasīja daudz darba – dabūt tās telpas tādas, ka tajās var izstādīt skaistus, unikālus tērpus, kam vajadzīgi īpaši apstākļi, apgaismojums, mitruma līmenis un temperatūra. Bet tā kā muzeja veidotāja ir arhitekte Nataļja Muzičkina, tad viņa, protams, ar lietas pārzināšanu ķērās pie darba. Ļoti daudz sākumposmā palīdzēja arī Latvijas arhitekts Agris Padēlis–Līns, kas te daudzus smalkumus un smukumus projektējis."

Modes muzejs izvietojies trīs pagrabstāva zālēs. Vienā zālē skatāma pastāvīgā ekspozīcija, bet divās zālēs – tematiskā izstāde, kas reizi pusgadā tiks mainīta. Tajā būs skatāmi tērpi no slavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva teju neizsmeļamās kolekcijas, jo muzejs tapis sadarbībā ar viņa fondu.

„Te, šajā pirmajā zālē, jau sākas jau „30.gadu elegance”. Mūsu pirmā izstāde. Tā bija tieši Aleksandra Vasiļjeva ideja veidot izstādi par 30.gadiem, kas patiesībā ir ārkārtīgi interesants posms modes vēsturē. Reizēm liekas nepelnīti pamests novārtā, jo pirms tam bija džeza laikmets, 20.gadi, par ko visi jūsmoja – „Lielais Getsbijs”, čarlstons, īsās kleitas, izšūtas ar pērlītēm,'' stāsta Agrita Grīnvalde.

''Pēc tam karš, un 40. gadu beigās Kristiana Diora „new look” ar šaurajiem lapsenes vidukļiem un kuplo svārku daļu, kas, protams, arī ir tāda vizuāla zīme modes vēsturē.

Un tad ir sajūta, ka par 30.gadiem nav tāda skaidra priekšstata. Taču, ja atceras Holivudas „zelta laikmeta” filmas ar Marlēnu Dītrihu, Grētu Garbo, Džoanu Kraufordi – tie ir 30. gadi. Kad to savelk kopā, priekšstats kļūst skaidrāks, precīzāks. Patiesībā tajā laikā Holivuda tolaik bija tā, kas diktēja modi lielā mērā, nevis modes dizaineri. Jo bija ekonomiskā krīze, 1929.gadā notika Volstrītas krahs. Pēc visiem tiem džeza laikmeta priekiem tas beidzās diezgan skumji, jo sākas nopietna ekonomiskā krīze, sevišķi Amerikā, kas patiesībā bija lielākā modes preču patērētāja. Amerikāņu turīgie klienti brauca uz Parīzi, pirka pat veselas kolekcijas un veda sev. Kad lielais ienākumu daudzums beidzās, tad arī Parīzē modes dizaineriem bija jāsāk domāt, kā tālāk modi veidot. Kā radīt tērpus, kas nebūtu tik ļoti dārgi, bet vienlaikus būtu eleganti un izsmalcināti, un te mēs redzam rezultātu."

Kā liecina izstādē izvietotie tērpi, viens no rezultātiem bija tāds, ka 30. gados kleitas strauji sāka kļūt garākas, nekādi plikie celīši kā 20. gados vairs nebija aktuāli.

Agrita Grīnvalde: „Ja 20. gadi asociējas ar jaunām, brīvdomīgām meitenēm, tā saucamajām flapper girls, tad 30.gadi – tā ir nobriedusi sieviete, pašpārliecināta, eleganta, spēcīga, aktīva, pilnīgi cits tēls. Šī kleita mums ir viena no vismīļākajām, jo tā ir Rīgas kleita, šūta 1933.gadā, piederējusi pianistei Emmai Šaltei. Tā ir burvīga liecība par to, kāda bija tā šūšanas meistarība, gaume un modes līmenis Rīgā, jo šeit mēs redzam -  ir vācu kleita, amerikāņu kleita un Rīgas kleita, un man pat gribētos teikt, ka tā Rīgas kleita izskatās visiespaidīgāk, tā ir tiešām burvīga, ārkārtīgi skaista."

Izstāde atklāj, ka 30.gados tērpi bija ļoti dažādi – gan krāsu gammā, gan materiālos, taču siluets visiem bija ļoti sievišķīgs. Bieži sastopami ģeometriski raksti kā atsauce uz tolaik ļoti populāro art deco stilu, liels akcents likts uz aksesuāriem, skaistām detaļām un bižutēriju.

Pilnīgs jaunums ir tas, ka itāļu modes dizainere Elza Skjaparelli ievieš tērpu aizdari ar redzamiem rāvējslēdzējiem (pirms tam tie tika rūpīgi slēpti), bet franču modes māksliniece Madlēna Vionē – slīpā diega piegriezumu.

Tieši vakartērpiem un balles kleitām veltīta otrā izstādes zāle, kur 30.gadu eleganci redzam visā tās bagātīgākajā spožumā un krāšņumā. Vakartērpos daudz izmantoti grezni audumi, kažokādas, putnu spalvas, spēcīgi jūtama jau pieminētā Holivudas ietekme.Spilgta 30.gadu iezīme – vakartērpos dominē dziļi izgriezumi kleitas aizmugurē.

Protams, tajā laikā bija padomāts arī par kosmētiku un dažādām skaistuma procedūrām, un arī par to būs stāsts izstādē Modes muzejā.

Trešā zāle muzejā veltīta pastāvīgajai ekspozīcijai, kurā izcelti vairāki spilgti laikaposmi modes vēsturē, kas tiks interaktīvi apspēlēti ar dažādiem specefektiem, bet Agrita Grīnvalde šajā zālē notiekošo vēlas atstāt kā noslēpumu, lai skatītājiem būtu lielāks pārsteigums.

Modes muzejs arī piedāvās iespēju skatītājiem pašiem dažādi padarboties, piemēram, pielaikot krinolīnu un izrotāties ar skaistuma mušiņām.

Jau vēstīts, ka Modes muzejs durvis apmeklētājiem vērs 24.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti