Dzīvīgums bez uzbāzības: Kurzemes mājīguma sirds Kuldīga

Grūti atrast citu Latvijas pilsētu, kuras apmeklējums vienmēr ir kā rituāls. Kompakta, vēsturiska, mājīga, sakopta, silti starojoša, dabas lutināta un cilvēku lolota, Kuldīga ir provinces šarma etalons.  Te viss ir kā radīts mūsu mentalitātes cilvēku labsajūtai, te ar lepnumu dzīvo vietējie un ar prieku viesojas ciemiņi. Te nav vajadzīgas atrakcijas, jo viss jau ir – neatkārtojama pilsētvide ar cilvēkam piemērotām formām, skaņām, krāsām, attālumiem, mērogiem un kultūrslāņiem. Un tikai te lido zivis, par ko īpaši priecājas objekta eksperte, arhitekte Zaiga Gaile.

Lidojošo zivju pilsēta

Katru pavasari aprīlī ļaudis dodas uz seno Kurzemes galvaspilsētu Kuldīgu skatīties lidojošo zivju izrādi Ventas rumbā. Gadu simtiem vimbas dodas augšup pa upi, kur savā nārsta ceļā sastop divus metrus augsto Eiropas platāko ūdenskritumu (100 m). Sudrabainās zivis cenšas to pārvarēt ar lēcieniem. Ūdenskrituma šalkoņā cilvēki pulcējas uz ķieģeļu tilta un Ventas stāvajos krastos pie Alekšupītes iztekas ūdenskrituma lēkā pa slidenajiem akmeņiem, cenšoties nokļūt iespējami tuvāk ūdenskritumam. Vasarās pilsētnieku skaistākais piedzīvojums ir pelde Ventas rumbā. Pēcāk ļaudis izklīst līkumainajās ieliņās un satiekas Rātslaukuma krodziņos.

Jau iebraukšana gleznainajā pilsētā ir karaliska – atjaunotais 19. gadsimtā celtais tilts pāri Ventai uzreiz ieved vecpilsētas centrā, kur starp koka un mūra māju apņemtajām bruģētajām ieliņām vijas straujā upe, pretī kalnā lielo koku paēnā slejas Svētās Katrīnas baznīcas majestātiskais tornis. Var bezgalīgi klīst pa Kuldīgas pagalmiem ar augstajiem šķūņiem ar galerijām, starp kārtīgi sakrautajām malkas piramīdām iemaldīties mazos puķu dārziņos.

Hercoga Jēkaba zīmē

Senā Kurzemes apmetne Goldingen Ventas krastā tiek datēta ar 12. gadsimtu, kur vairākus gadsimtus nozīmīgākā celtne bija Ordeņa pils. Kuldīgas pilsēta īpaši uzplauka 17. gadsimtā Hercoga Jēkaba laikā kā rūpniecības un tirdzniecības centrs, kas spēja apgādāt ar vietējiem ražojumiem Kurzemi un kaimiņzemes. Pilsētā attīstījās amatniecība un apbrīnas vērta mēroga ražošana – koka, metāla, vilnas, ādas apstrāde, ziepju vārīšana. Pilsētas Rātslaukuma tirgū nebija, kur Kuldīgā ražotai adatai nokrist – tas bija ļaužu, pajūgu un preču pilns.  

2003. gadā es piedalījos rituālā, kurā Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Pilsētas Rātslaukumā tika ierakta plāksne. Ar apbrīnojamu neatlaidību un pacietību pilsētas domes vadība tuvojas Kuldīgas iekļaušanai prestižajā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Bez neviena plastmasas loga

Vēsturiskajā vecpilsētā Kuldīgas vadības iedibinātie būvkultūras kritēriji ir katram pilsētniekam pašsaprotama norma. Arī brīvdienā, kad pastaigājamies pa līkumainajām ieliņām, kāds vīrs sēž uz palodzes un kasa nost krāsojuma kārtas no vecā loga. Kuldīgā nav neviena plastmasas loga!

Katru ēku grezno atjaunotas koka durvis, vecās ēkas netiek siltinātas, neviens šķūnis netiek nojaukts, neviens žogs nav nejaušs, ir tikai māla kārniņu jumti, un pat lietus ūdens notekcauruļu izbūve pēc tradicionālajām metodēm tiek kontrolēta. Kā tas iespējams? Ar ilgstošu audzināšanas darbu un piemēru, līdz ierobežojumu ievērošana kļūst par normu. Iedzīvotājiem ir iespēja mācīties un praktizēt Restaurācijas centrā.

Šeit katrs var apgūt prasmes atjaunot koka logus, durvis, pats remontēt savu māju. Kopš mūsu birojam Kuldīgā ir bijušās Adatu fabrikas, vēlāk slimnīcas pārbūves projekts Kalpaka ielā, ir iespēja tuvāk iepazīt Kuldīgas domes būvkultūras politiku. Atjaunotajā ēkā būs Dizaina augstskola, kur darbnīcās jaunieši varēs apgūt metāla un koka apstrādi. Otrajā bijušās slimnīcas ēkā pāri ielai tiek attīstīts PIKC “Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums” projekts. Kuldīga domā par jauniešu piesaistīšanu pilsētai, sniedzot iespēju mācīties vietējās izglītības iestādēs.

Secīgi tas nozīmē starptautisku sadarbību ar viesprofesoriem, rezidenču izbūvi, vasaras nometnes un izstādes. Pieredzes apmaiņā kopā ar Kuldīgas domes vadību viesojāmies līdzīgās studentu pilsētās – Umeo Zviedrijā un Kortrijkā Beļģijā. Pilsētā regulāri notiek starptautiski semināri, konferences un restaurācijas speciālistu meistarklases. Vēsturiskā Kuldīga nav tikai glīta tūristu pastkarte, tā ir dzīva pilsēta, kas attīstās!" raksta Zaiga Gaile.

Tieši tā ir Kuldīgas maģija – dzīvīgums, kas pulsē bez uzbāzības. Rimta pilsētvide, kurā pagātne tiek cienīta kā pašsaprotama vērtība un izmantota kā resurss. Vieta, kur gribas būt, atgriezties un aizmirst par jebkurām atrakcijām – te nav tukšuma, kas būtu jāaizpilda ar troksni.