Dažādas mēbeles savā mākslā J.Straupe apspēlē jau kopš 80.gadiem. Sākotnēji viņa interese bija lauzt ierastos priekšstatus par interjera lietām - un viņš radīja savu slaveno krēslu ar noasinātiem pīķa galiem, kas bija perfekts savā formā un izpildījumā, bet uz kura sēdēt, protams, nebija iespējams. Tāpat tapa viņa objekts "Piedzēries galds", uz kura virsmas nekas neturējās virsū, kā arī skapis "Vabole", kas savās formās patiesi ļoti līdzinājās milzīgai vabolei. Tagad viņam jau četrus gadus ir kumožu periods. Arī tās formā ir neparastas, taču šoreiz arī pilnībā funkcionējošas. Kā joko mākslinieks - tas laikam liecina, ka ar gadiem viņš kļuvis nopietnāks un racionālāk domājošs: "Mainoties laikam un ekonomiskajai situācijai - katru darbu radot, tie ir lieli ieguldījumi gan laikā, gan līdzekļos, es sāku domāt virzienā, kad formu radīt kā mākslu, bet saturu iekšā tomēr ar funkcionālu lietojamību. Cik ilgi var tā spēlēties? Jākļūst nopietnākam."
Taču ne velti izstādei dots nosaukums "Funkcionālais neprāts", jo kumodes tomēr ir ļoti oriģinālas. Piemēram, no kļavas koka darinātā šķautņainā kumode, kas rada optisku ilūziju it kā tā tūlīt atrausies no zemes. "Šī kumode, kas nosacīti saucas "Perspektīva", ja uz to skatās no noteikta leņķa, tad jūk sajūta par tās proporcijām. Es to veidoju ar domu, ka tā nestāv fundamentāli uz zemes, bet tā kā atraujas un zemei pieskaras vienā punktā," stāsta J.Straupe.
Ja krāsās gaišā šķautņainā kumode raisa viegluma un gaisīguma ilūziju, tad pilnīgi citas asociācijas rada turpat blakus apskatāmā lodes formas kumode, kas darināta no ozolkoka. Visas kumodes ir tehniski ļoti sarežģītas, bet visfiligrānākais meistardarbs no visiem ir kumode, kas no ārpuses izskatās kā askētisks kubs, bet pārsteigumi sākas, verot vaļā atvilktnes.
Kas var būt vienkāršāks par tīru kubu? Un visa mana spēle notiek iekšpusē. Visas atvilktnes ir apaļas, tās iet pa riņķa līniju, un vienā pusē uzspiežot, no otras puses nāk ārā atvilktnes. Tādā veidā mēs varam spēlēties bezgalīgi, te ir miljons variantu, kā viņu var demonstrēt, izraut vai salikt, un reizē, kad mēs visu aiztaisām ciet, tad neviens nesapratīs, kas te notiek," Latvijas Radio teica J. Straupe.
Par profesionālu izaicinājumu J.Straupes darbus dēvē mākslas zinātniece Inese Baranovska - tie ir ļoti radoši un neordināri, un veidoti ar japāņiem raksturīgu perfekcionismu: "Visiem Jāņa darbiem ir raksturīgs, ka viņš domā tādā kopējā formā, faktiski kā tēlnieks. Tajā tradicionālajā veidā viņš atrod netradicionālus risinājumus. Jānis ir tieši šajā robežšķirtnē starp dizainu un mākslu, un tas ir ļoti fascinējoši."
Vienu no Straupes kumodēm nesen iegādājusies Frankfurtes mākslas galerija. Mākslinieks stāsta, ka līdz ar šo izstādi kumožu periods viņam visdrīzāk noslēgsies, jo tagad viņam ir iekšēja vēlme veidot smalkākus un vieglākus interjera priekšmetus. Izstāde, kas no šodienas skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, ir ievads J.Straupes personālizstādei, kas plānota 2014.gada pavasarī jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.
