Kāpēc dizains?

Vai gaisma mums palīdz justies labāk?

Kāpēc dizains?

Spēka pele nāk! Par to, kā bērniem laiku slimnīcā darīt mazāk sāpīgu

Dizains medicīnā dzīvību var gan glābt, gan apdraudēt

Dizains medicīnā dzīvību var gan glābt, gan apdraudēt

Dizaina loma veselības aprūpē nereti ir izšķiroša: pareizi un atbildīgi pieņemti lēmumi dzīvību var glābt, savukārt pavirši veidoti vai kļūdaini risinājumi – apdraudēt to. Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" diskutē digitālo risinājumu aģentūras "Cube" partneris un radošais direktors Mārcis Miķelsons-Germs un audiologopēde, jaunuzņēmēja un aktīvā "Riga Tech girls" kustības dalībniece Marina Petrakova.

ĪSUMĀ:

  • Dizaina domāšana sākas ar iesaistīto pušu vajadzību izprašanu.
  • Sadarbojoties ar ārstiem, attīstīta lietotne "Derec" - jauns veids, kā zobārstiem pierakstīt pacientu veselības stāvokli.
  • Virtuālā realitāte kā terapijas rīks bērniem ar autismu.
  • Dizaina domāšana pakalpojumu izstrādē Norvēģijā paātrinājusi krūts vēža diagnostiku par 90%.
  • Jauniem dizaina risinājumiem jābūt tādiem, kas komunicē gan ar ārstu, gan pacientu.
  • Dizaina risinājumi var nebūt tehnoloģiski sarežģīti un dārgi un tomēr uzlabot pacientu pieredzi.

Dizaina iespējas padarīt medicīnas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesu efektīvāku, patīkamāku un labāku ir paplašinājušās līdz ar pašas veselības jomas attīstību – no sarkanā krusta emblēmas, ārsta piederumu un slimnīcu telpu dizaina līdz dizainam sarežģītiem digitāliem risinājumiem, tehnoloģiju inovācijām un pakalpojumiem. Ne vienmēr šo risinājumu veidotāji bijuši dizaineri. Piemēram,

19. gadsimta medmāsa, rakstniece un sabiedriskā darbiniece Florence Naitingela kara laikā darbojās kā brīvprātīgā medmāsa un novēroja, ka ievērojams kareivju skaits patiesībā iet bojā nevis kaujas laukā, bet gan drūmajās, nehigiēniskajās palātās.

Savu pētījumu rezultātus viņa atainoja uzskatāmā grafiskā diagrammā, kas ļāva tūlītēji aptvert situācijas absurdumu un nodrošināja būtisku higiēnas prasību paaugstināšanu slimnīcās.

Diagramma, kas ataino mirstības iemeslus britu armijā, Florence Naitingeila, 1855.

Izcils jaunums zobārstiem

Jeļena Solovjova: "Cube Systems" izstrādājusi digitālu lietotni "Derec", kas ir jauns veids, kā zobārstiem pierakstīt pacientu mutes dobuma veselības stāvokli un sekot tam līdzi. Šo risinājumu veidojāt ciešā sazobē ar tā lietotājiem – ārstiem. Mārci, kāda bija jūsu sadarbība ar iesaistītajām pusēm? Ar kādiem izaicinājumiem saskārāties?

Mārcis Miķelsons-Germs: Sākumā veidojām platformu, kurā zobārsti varēja augšupielādēt attēlus no dažādiem sarežģītiem precedentiem. Tā sākās mūsu sadarbība. Pasūtītājs uzaicināja mūs attīstīt vēl kādu produktu, kas ir specifisks tieši zobārstniecībā. Viena no iesaistītajām pusēm jau uzreiz bija praktizējošs dentists – sapratām, ka tieši šis "Dental Charting" ir viena no disciplīnām stomatoloģijā, kur varētu veikt zināmus uzlabojumus. Pēc dizaina domāšanas metodēm sākām darbu pie projekta. Jo dizaina domāšana – tas ir noteikts process, kurā sākotnēji ļoti svarīgi ir izprast iesaistīto pušu vajadzības. Pēc tam jau kopā ar zobārstu izstrādājām pirmos prototipus. Secinājumi – nozare ir gana sarežģīta, viss pieraksts notiek latīņu mēlē un iesaistīts ir ne tikai zobārsts, bet arī asistents. Otra lieta – pati medicīnas nozare ir diezgan konservatīva, kas labi saprotams: tas jau tieši ir tas, kāpēc mēs uzticamies medicīnai. Tā bija arī viena no tām mācībām, kas mums lika mazliet mainīt šo stratēģiju, lai kļūtu redzami un zināmi šai industrijai.

Mobilā lietotne "Derec" / "NordendGlobal AG"


Jeļena Solovjova: Marina, tu pati esi diplomēta ārste, vienlaikus darbojies veselības tehnoloģiju jomā un esi arī pieaicinātā speciāliste Rīgas Stradiņa universitātē. Kā paši ārsti iesaistās jauno tehnoloģiju izstrādē?

Marina Petrakova: Esmu absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultāti, un mana izglītība ietver sevī gan medicīnu, gan rehabilitāciju, gan arī pedagoģiju. Jau studējot universitātē, sapratu, ka ir instrumenti, kas varētu palīdzēt gan man kā speciālistei, gan cilvēkam, kurš atnāk uz konsultāciju pie ārsta, gan arī izstrādātājiem. Bez tehnoloģijām un dizaina to nav iespējams nodrošināt, jo, strādājot veselības aprūpē vai medicīnā, ir ļoti daudz problēmu, kuras varētu būt atrisinātas nevis ar tradicionālajām metodēm, bet ar domāšanas veidu, kas balstīts uz citas sfēras risinājumiem. Tur nāk klāt gan informācijas tehnoloģiju (IT) zināšanas, gan arī dizaina domāšana. Dizaina domāšana ir tā metodoloģija, kas ne tikai veicina, bet arī sniedz praktiskas atbildes, kā risināt problēmas saskarsmē ar pacientu un attiecīgi izglīto jaunākās paaudzes mediķus. Domāju, ka veselības aprūpes speciālisti nevar būt izolēti ārsti – ir jāizglīto un arī jānodrošina pēc iespējas labāka komunikācija starp veselības aprūpes speciālistiem un arī izstrādātājiem, dizaineriem, biznesa cilvēkiem.

Virtuālā realitāte pret autismu

Digitālo risinājumu attīstība nav vienīgais veselības aprūpes virziens, ko dizainam šobrīd ir iespēja ietekmēt. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, padarot veselības aprūpi mobilāku un pieejamāku kā jebkad iepriekš. Piemēram 2016. gada nogalē Ruandā pirmo reizi notika asins transportēšana ar drona palīdzību, ļaujot izglābt smagi saslimušas divus gadus vecas pacientes dzīvību. Šis drons tika dizainēts ar mērķi transportēt asinis, vakcīnas un citus ārkārtas situācijās nepieciešamos produktus 80 km radiusā. Šodien šie droni veic vairāk nekā 500 piegādes dienā Ruandā un Ganā. Par arvien aktuālāku jautājumu kļūst arī lielie dati medicīnā – iespēja tos apstrādāt un izmantot, personalizētā ārstēšana un aprūpe, mākslīgais intelekts un virtuālā realitāte.

Jeļena Solovjova: Marina, tu esi sertificēta audiologopēde un arī virtuālās realitātes platformas bērniem ar autismu VREACH līdzdibinātāja. Kāds īsti ir šis produkts, un kā tehnoloģijas, tavuprāt, tuvākajā nākotnē ietekmēs medicīnu?

Marina Petrakova: Strādājot par audioloģi, saskāros ar to, ka ir pietiekoši daudz tradicionālo metožu, kas tiek lietotas autisma gadījumos, bet pārsvarā tās neatrisina būtiskās problēmas. Sapratu, ka milzum daudz iespēju var sniegt tehnoloģijas. Pirms diviem gadiem kopā ar komandu sākām veidot platformu ar mērķi saprast, kādā veidā varam nodrošināt vislabāko terapiju bērniem ar dažādiem traucējumiem un pārsvarā – bērniem ar autismu. Sapratām, ka tieši virtuālā realitāte varētu būt ļoti labs rīks, kā piesaistīt bērna uzmanību.

Mēs nevaram runāt par kvalitatīvu terapiju, ja 21. gadsimtā, strādājot ar bērnu, tā tiek balstīta uz papīra materiāliem. Ja ikdienā saskaramies ar to, ka bērni lieto digitālās ierīces, arī terapija jābalsta uz bērna interesēm, un bērna intereses šajā gadījumā ir tehnoloģijas.

Izstrādāju virtuālās realitātes spēles dizainu – savu terapiju balstu uz to, kā bērns reaģē uz virtuālo realitāti, lai viņam pēc iespējas ātrāk attīstītos tas, kas nepieciešams. Pirms tam nepieciešama diagnostika, jo, protams, virtuālās realitātes risinājumi nevar būt pielietojami visos gadījumos. Mēs esam ļoti tuvu digitālās veselības risinājumiem tādā ziņā, ka tā vairs nav nākotne – tas ir tas, kas notiek mums apkārt. Vienīgais – nepieciešams sagatavot gan sabiedrību, gan arī cilvēkus, kuri potenciāli lietos šos risinājumus. Tas nozīmē, ka tuvāko piecu gadu laikā būs daudz vairāk digitālo risinājumu, virtuālā realitāte tiks izmantota gan terapijā, gan arī diagnostikā. Ātrāk tas notiks tādās sfērās kā ķirurģija, psiholoģija, psihiatrija un rehabilitācija.

Jeļena Solovjova: Mārci, kāda, tavuprāt, šajās tehnoloģijās būs nozīme dizainam?

Mārcis Miķelsons-Germs: Izaicinājumi kļūst arvien lielāki, tehnoloģijas – arvien  sarežģītākas, un datu uzkrāšanai vajadzētu dot milzu efektu diagnosticēšanā. Dzīves kvalitāte krietni uzlabojusies tieši ar tehnoloģiju risinājumu. (..) Tieši medicīnas nozarē ir īpaši augstas prasības pret kvalitāti – tas būtu svarīgi, domājot par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Un tur dizainera atbildība būtu definēt arī šos principus – kā mēs testējam un pārbaudām, kā pārliecināmies, vai tehnoloģiskais risinājums patiešām risina problēmas, kuras mums vajag risināt.

Marina Petrakova: Arī no pašu mediķu puses – atbildība mums ir otrs vārds. Pielietojot terapiju vai mēģinot ieviest kādus risinājumus, ārsts uzņemas atbildību no sākuma līdz beigām. Pirmkārt jau ārsta interesēs jābūt, lai notiktu sadarbība ar dažādu nozaru speciālistiem.

Mārcis Miķelsons-Germs: Ja mēs spējam izstrādāt algoritmu, kurš spēj diagnosticēt precīzāk par ārstiem, tas ir milzīgs ieguvums!

Pakalpojumu dizains svarīgs krūts vēža ārstēšanā

Līdzās dažāda veida produktiem ne mazāk aktuāls un svarīgs ir arī pakalpojumu un procesu dizains veselības nozarē. Kā lielisks piemērs jāmin Oslo Universitātes slimnīcas iniciatīva, ko 2015. gadā realizēja stratēģiskā dizaina studijas "Designit". Projekta mērķis bija samazināt krūts vēža diagnostikas laiku un uzlabot pacientu kopējo pieredzi slimnīcā. Veicot lietotāju pieredzes izpēti un procesu redizainu, diagnostikas laiks tika paātrināts par 90%, samazinot to no 12 nedēļām līdz 7 dienām, kļūstot par jaunu nacionālo standartu krūts vēža ārstēšanas procesā. 

Jeļena Solovjova: Arī Latvijā veselības jomā notiek sistēmiska līmeņa uzlabojumi, ir pieejama e-veselības sistēma, digitālās receptes ir padarījušas medikamentu saņemšanas procesu daudz vienkāršāku, pie ārsta tagad ir iespējams pieteikties arī digitāli. Kas vēl Latvijā būtu jāpaveic ārstu un pacientu pieredzes uzlabošanai un kāda loma šajā procesā ir dizainam?

Marina Petrakova: Es teiktu, ka dizains var atvieglot gan konsultāciju gaitu, gan diagnostiku, gan arī terapiju. Lai tas viss varētu notikt, Medicīnas universitātē vajadzētu ieviest vismaz dizaina domāšanu, lai būtu pamata zināšanas, kas liktu apzināties un saprast, kādi ir instrumenti, lai mēģinātu risināt problēmas kopā ar citiem pārstāvjiem no zinātnes, no dizaina puses, no valsts iestāžu pusēm. Jo dizains sākas no brīža, kad cilvēks internetā digitāli pierakstās pie ārsta, un turpinās, kad viņš atnāk uz konsultāciju. Katram risinājumam, katrai konsultācijai un terapijai jābalstās uz pacienta vajadzībām un viņa ekspektācijām. Un, ja ārstam nav pietiekoši daudz instrumentu, kā saprast šīs ekspektācijas, tad arī viss kļūst daudz grūtāks.

Mārcis Miķelsons-Germs: Nezinu profesionālos izaicinājumus medicīnas nozarē, bet mana pieredze liecina, ka mūsu patērētāju kultūrā arvien vairāk pierodam pie ''šeit un tagad''.

Medicīna diemžēl nav tā pieejamākā. Cilvēki uzdod jautājumus ‘gūglei’, nonāk dažādos forumos un informācijas burbuļos. Tas ir negatīvais efekts, kas līdz ar informācijas tehnoloģijām ienācis – ka cilvēki Latvijā mēģina ārstēties paši vai neārstēties vispār.

Marina Petrakova: Ja tiek radīti kādi tehnoloģiskie risinājumi un piedāvāti ārstiem, parasti viņiem nav priekšstata, kādu pienesumu tehnoloģijas var dot un palīdzēt tiešajā ikdienas darbā. Jautājums, kā mēs komunicējam. Piemēram, ir trīs jaunas lietotnes viedtālrunī. Ja mēs skaidri pozicionēsim, kādas problēmas tās palīdzēs atrisināt ārsta ikdienā, uzreiz būs cita runa. Noklausoties Mārča stāstu par jauno platformu zobārstniecībā, man kā citas specialitātes ārstei ir pilnīgi skaidrs, ka arī es to gribu izmantot. Ir jāpaiet laikam, kamēr sabiedrība sapratīs, ka tehnoloģijas palīdz, bet tehnoloģiju dizainam jābūt tādam, kas komunicē gan ar ārstu, gan pacientu. Jo viena lieta ir pateikt, ka no rītdienas mēs visi izmantosim papildināto realitāti, lai aprakstītu melanomas iespēju, bet otra lieta – ziniet, cik daudz ir cilvēku, kuri neiet pie ārsta, jo baidās.

Magnētiskā rezonanse kā pirātu kuģis

Mārcis Miķelsons-Germs: 2014. gadā Amerikā "General Electrics" strādāja pie magnētiskās rezonanses dizaina īpaši bērniem, jo magnētiskās rezonanses aparāts taču bērnam izskatās pēc šausmu ierīces – tur nelāgi skan un ilgi jāguļ mierā. Un viņi ar dizaina domāšanas procesu pārvērta šo aparātu par citu pieredzi, pārdizainējot uzgaidāmo telpu, arī tēmas bija dažādas – pirātu kuģis, kosmosa stacija, un

rezultātā magnētiskās rezonanses apmeklējumu bērnam viņi pārvērta par tādu kā piedzīvojumu: viņš nonāk pirātu kuģī, kurā viņam jāguļ un jāskatās zvaigznēs. Lūk, dizains, kurš pat ne ar milzu līdzekļiem atrisināja šo kritisko problēmu.

Marina Petrakova: Jebkurš cilvēks, kurš nonācis ne īpaši patīkamā situācijā un gaida palīdzību, viņš vienmēr arī sagaida, ka tā būs maiga un respektējoša. Šajā gadījumā dizains var palīdzēt saprast, kādā veidā sasniegt to, lai terapija nostrādātu pēc iespējas ātrāk, kvalitatīvāk un aizraujošāk gan bērnam, gan arī pieaugušajam cilvēkam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti