Jau piektdien uzzināsim pērnā gada labāko monētu, tikmēr dizaina komisijā, kuras lielākā rūpe ir monētu sižeta izraudzīšanās, notikušas vērienīgas izmaiņas. Darbu komisijā pārtraucis ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, bet jaunpienācēju vidū ir, piemēram, Londonas Dizaina biennāles uzvarētājs Artūrs Analts.
Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem Laimonis Šēnbergs un Londonas dizaina biennāles uzvarētājs un Gada monētas balvas pretendents Artūrs Analts kopš rudens ir kolēģi Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā, kas piedzīvojusi vērienīgu jaunu spēku pieplūdumu. Komisijas rindas papildinājusi arī arhitekte un kuratore Ieva Zībārte, tēlnieks Ivars Drulle un zinātnieks Vjačeslavs Kaščejevs.
“Mēs jau tagad tikai sākam pieslīpēties, protams, cita paaudze un citi speciālisti nāk atkal ar savu pienesumu, idejām. Un tas kopā jāizdiskutē. Mums vienmēr tas viss ir balstījies uz nopietnu diskusiju,” atzina Monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Laimonis Šēnbergs.
Savukārt Artūrs Analts bilda, ka ir komisijā jaunākais, līdz ar to viņam ir arī mūsdienīgās skatījums no tehnoloģiju perspektīvas.
“Pats es neesmu tikai Latvijā, bet arī Londonā, un tas skats varbūt ir tāds globālāks, līdz ar to tas mans pienesums droši vien ir tajā globālajā virzienā,” teica Analts.
Galvenā vairāk nekā desmit cilvēku lielās komisijas rūpe – izraudzīties monētas sižetu, un tas nemaz neesot tik vienkāršs uzdevums, kā šķietami izklausās.
Ik gadu banka izlaiž apmēram piecas kolekcijas monētas.
“Mēs parādām, kas mēs esam, kādi mēs esam. Parādam citiem un paši sev,” komentēja Šēnbergs.
Komisijā ilgus gadus arī darbojies Imants Ziedonis, Vaira Vīķe-Freiberga, Ilmārs Blumbergs, viņa pēdējais veikums “Melanholiskais valsis” mirdz star citām monētām. Kopš 1993. gada Latvijas Banka izlaidusi 98 lata un 31 eiro kolekcijas monētas.
“Tas ir juveliera darbs, un tas, kas ir svarīgi, ka katra tā nianse, katra detaļa, kas ir tajā monētā, pat ja viņa ir ļoti maziņa un redzama tikai zem mikroskopa, viņa ir pārdomāta, un mēs esam par to diskutējuši un izrunājuši, kāpēc viņa ir,” uzsvēra Analts.
Sākotnēji 90. gados monētas esot bijušas konservatīvākas, taču šobrīd materiālās un formu dažādības netrūkstot.
“Mēs vienmēr esam mēģinājuši monētās nebijušākas lietas ieviest. Materiālus, citas formas, sen jau visas mūsu monētas nav apaļas, tagad būs interesanta monēta pēc kādiem pāris mēnešiem - veltīta Niklāvam Strunkem, tā atkal būs neparastākas formas, kāda vispār nav īpaši redzēta,” pastāstīja Šēnbergs.
Analts savukārt atzina, ka arī viņa draugi sākuši kolekcionēt monētas, iespaidojoties no viņa stāstiem.
“Interese ir arī jauniešos kaut ko iegādāties vai pārņemt kolekcijas no tēviem, vectēviem. Man liekas, ka kolekcionēšana vēl joprojām ir aktuāla,” uzskata Analts.
Monētas izauklēšana no idejas līdz taustāmam rezultātam aizņem apmēram gadu, un tās izkalšanu Latvijas Banka uztic speciālistiem ārpus mūsu valsts robežām - Lietuvā, Somijā un citviet.
