Kultūras ziņas

Rīgas Latviešu biedrība 150. jubilejas gaidās

Kultūras ziņas

Teodors Kurentzis – diriģents kā rokzvaigzne

Rekonstruēs Cēsu pils kompleksu

Cēsu pils komplekss - nopietnu pārmaiņu priekšā

Nopietnu pārmaiņu priekšā ir Cēsu pilsdrupas. Cēsu novada pašvaldība ar būvniekiem noslēgusi līgumu, kas paredz turpmāko divu gadu laikā, līdz 2019. gada novembrim, īstenot pils kompleksā vērienīgus konservācijas un rekonstrukcijas darbus. Pēc to noslēguma apmeklētājiem būs iespēja iekļūt Dienvidu tornī, kas ir Latvijā spožākais viduslaiku militārās aizsardzības tornis un kurā līdz šim apmeklētāji nekad nav ielaisti.

Cēsu pils kompleksā ir vairākas ēkas – galvenā pils un pirmā, otrā un trešā priekšpils. Ap 16. gadsimtu tās kopējā platība bija četri hektāri. Galvenā pils bija viena no lielākajām viduslaiku Livonijā, bet mūsdienās Cēsu pils ir ja ne pati lielākā un spilgtākā, tad vismaz viena no ievērojamākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Un šobrīd tā ir vērienīgāko saglabāšanas un atjaunošanas darbu priekšvakarā.

„Torņi netiks paaugstināti un jumti netiks nosegti ar jumtiem. Šī konservācijas joma ir tāda, kurā mums ir jāapstādina laiks. Galvenais darba apjoms, kas tiek veikts, tiek atjaunotas mūra šuves, un, protams, ka darbu rezultātā rodas sakārtotāka, apkoptāka sajūta, bet tādas dramatiskas pārmaiņas kā 1914. gadā izveidotais Rietumu torņa jumts - šādas pārmaiņas netiks ieviestas. Tiks veidotas arī vidē iederīgas konstrukcijas nokļūšanai konservētajās pils daļās,” stāsta vēsturnieks, Cēsu pils kurators Gundars Kalniņš.

Vieglāka piekļūšana būs arī Dienvidu tornim, kas tuvāko divu gadu laikā izjutīs stiprāko gādīgas rokas pieskārienu. Ar pils saimnieka svētību ''Kultūras ziņas'' tajā iekļūst caur kādreizējo pils kurtuves telpu.

Ar dievpalīgu LTV ''Kultūras ziņu'' veidotāji iekļūst arī Latvijas izcilākajā viduslaiku militārās arhitektūras paraugā, kas lepojas ar 30 šaujamlūkām un visstiprāko cietumu, no kura izbēgt nav bijis cilvēka spēkos. Tā uzskatīja ļaudis 16.gadsimtā. Grūti pretoties azartiskai interesei redzēt, kā iekļūšana Garajā Hermanī būs atrisināta pēc diviem gadiem un vai pietiks dūšas uzkāpt piecstāvu tornī pa vītņkāpnēm, ko plānots atjaunot no dabīgā akmens. Torņa apakšējos stāvos iekārtos multimediālu ekspozīciju “Dzīve uz pulvermucas”, kas pili ļaus iepazīt arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Citas speciālas ietaises, piemēram, liftu pils pieminekļa statuss nepieļauj.

„Pirmais stāvs būs veltīts otrai kādreizējai torņa funkcijai - tornim kā ieslodzījuma vietai. Mums no vēstures avotiem ir zināmi seši vai septiņi kādreiz tur bijušie ieslodzītie, un ar hologrāfiskas projekcijas palīdzību ļausim viņiem stāties pretī pils apmeklētājiem un stāstīt to savu rūgtumu, kāpēc viņš ir bijis iespundēts cietumā pirms 500 gadiem,” atklāj Gundars Kalniņš.

Gaidāmo vairāk nekā miljonu eiro vērto konservācijas un renovācijas darbu plānā ietilpst arī izbūvēt nojumi viduslaiku dzīru norisei un darbnīcas seno amatu meistariem. Projektu finansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Cēsu novada pašvaldība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti