Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mazajiem tukumniekiem – Baltā galdauta stunda

Meklēs risinājumus senās koka apbūves saglabāšanai

Cēsīs meklēs risinājumus senās koka apbūves saglabāšanai

Daudzviet Latvijā pamazām izzūd viena no tās vēsturiskajām vērtībām – koka arhitektūra. Cēsīs  iecerēts mainīt vietējās sabiedrības domāšanu, lai saglabātu vēl to, kas ir palicis. Šo rūpi uzņēmies arhitekts no Rīgas, kurš tikai pirms pusgada kopā ar ģimeni  pārcēlies uz Cēsīm un šajās dienās uz pilsētu uzaicinājis arī dažādus koka arhitektūras speciālistus, lai informētu par koka izmantošanas un saglabāšanas iespējām.

Staigājot pa Cēsu vecpilsētu, arhitekts Ervīns Krauklis norāda uz vienu no vecajām koka mājām, par kuru ir bažas, ka bez uzturēšanas tā ilgi nesaglabāsies. Pirms dažiem gadiem to iegādājusies kāda īpašniece no ārzemēm, domājot, ka būs ieguldījums nākotnei, bet tomēr trūkst zināšanu, kā tad to saglabāt. Ja raugās pa Latviju kopumā, šādu piemēru esot daudz, bet vēl lielāka problēma, ka trūkst arī izpratnes par koka apbūvi kā vēsturisku vērtību.

“Nav tādas vērtības sajūtas, jo - kas tad tā ir, tāda “koka žurku būda”? Kas tur īpašs var būt? Sapuvis apkašā viss, un pamati izdrupuši, tas jau jājauc nost un jātaisa no jauna,” par cilvēku attieksmi saka arhitekts Ervīns Krauklis.

Viņš pauž uzskatu, ja cilvēkiem būs pietiekami zināšanas par to, kā koka apbūvi saglabāt, tad radīsies arī apziņa, kā tā ir vērtība.

Tas gan nenozīmē, ka ir jābūt vai jākļūst par restaurācijas profesionāli, bet zināšanas arī dod skaidrību par materiālām un finansiālām iespējām. Ar tādu domu Cēsīs arī sarīkotas pirmās Koka dienas, kurās savus padomus un zināšanas sniedz jomas speciālisti. Starp tiem arī profesionāļi no ārzemēm.

“Es domāju, ka vispirms ir nepieciešama laba izglītība arhitektiem, inženieriem un citiem jomas speciālistiem. Tad jau arī tās vienkāršākās zināšanas var nodot tālāk sabiedrībai, ko katrs pats savukārt var jau lietas labā darīt. Galvenais ir saprast to vēsturisko vērtību, un tad jau daudzi paši gribēs arī kaut ko praktiski iemācīties darīt,” saka arhitekts un amatnieks no Lielbritānijas Pīters Makurdijs.

Ņemot vērā, ka lielākoties vecās koka ēkas ir privātīpašumi, pašvaldība var tikai aicināt par tiem rūpēties, bet piekrīt, ka ir jābūt kādam stimulējošam faktoram.

Koka dienu laikā plānots izstrādāt rīcības plānu vecās koka apbūves saglabāšanai un atdzimšanai Cēsīs, tad nu arī pašvaldība raudzīs, vai iespējamas kādas atbalsta formas.

“Kā mēs esam redzējuši, piemēram, ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, tiklīdz viena māja tiek atjaunota, tā pārējās tai seko, un mēs ceram, ka Cēsu vecpilsētā varētu būt līdzīga situācija,” norāda Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas daļas vadītājs Kārlis Pots.

Par veiksmīgu piemēru Latvijā, ka veco koka arhitektūru ir iespējams saglabāt, arhitekts Ervīns Krauklis min Kuldīgu un, lai veicinātu arī cēsnieku interesi, arī turpmāk plāno organizēt dažādas tikšanās ar speciālistiem un praktiskās nodarbības.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt