Atklāšanu ar savu klātbūtni pagodinās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), bet ar nākotni saistīs ansambļa “Knīpas un knauķi” uzstāšanās. Atklāšana nav publisks pasākums, taču 25.-27. septembrī daudzi no mantojuma dienu objektiem ar prieku sagaidīs apmeklētājus visā Latvijā.
Eiropas Kultūras mantojuma dienu tradīcijai Latvijā ir vairāk nekā divdesmit gadu, katru reizi ir izcelta kāda pieminekļu grupa (sakrālais mantojums, arheoloģija, vēsturisku notikumu vietas) vai specifika (“apdraudētākie”, “restaurācija”).
Šī gada tēma “Būvkultūra” ir visplašākā, jo objekti izvēlēti pēc kvalitātes kritērija.
Prominenti eksperti atlasījuši gan vēsturiskus būvniecības pieminekļus, gan jaunbūves, tāpēc objektu dažādība ir vislielākā. Kopumā sarakstā iekļauti 32 augstas būvkultūras paraugi, kas izceļas ar pārdomātu jaunā un vecā proporciju, augstu profesionalitāti izpildījumā, unikalitāti un īpašu stāstu. Tie ir objekti – personības, objekti ar dvēseli, jo tieši tā visbiežāk tiek zaudēta masu būvniecībā visā Eiropā.
Sajūtot vides degradācijas pazīmes, Eiropas mantojuma organizācijas ir cēlušas trauksmi, un 2018. gadā ir pieņemta Davosas deklarācija. Tā deklarē arī būvkultūras principu, kas “aptver ikvienu cilvēka darbību, kas pārveido būvēto vidi. Tā attiecas uz esošām ēkām, kā arī jaunu ēku, infrastruktūras, publisko un privāto teritoriju un ainavu projektēšanu un izbūvi’’. Būvkultūra ir visapkārt un ietekmē sabiedrību, tāpēc ir katra indivīda un visas Eiropas jautājums.
“Vide, kurā dzīvojam, strauji mainās. Ainava pārvēršas, iegūstot jaunus vaibstus, tiek noārdītas vecās apbūves teritorijas un veidotas jaunas. Būvēto mantojumu apdraud pati būvniecība.
Vēsturiskai apbūvei arvien vairāk piekļaujas jaunā apbūve, kas ar pārspīlētu mērogu un tieksmi izrādīties neļauj elpot vēsturiskajiem šedevriem.
Dažkārt liekas, ka jaunā apbūve grib atņemt un baudīt arhitektūras mantojuma vairāku gadsimtu laikā nopelnīto uzmanību. Jaunās apbūves teritorijas tik bieži tiek radītas bez estētiskajām kvalitātēm – bez dvēseles. Vārds “skaistums” ir zaudēts” – tik saasināti vides noplicināšanu uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.
Visefektīvākais veids, kā izglītot sabiedrību un vienlaikus pateikt paldies saimniekiem, ir rādīt labos piemērus, uzskata NKMP. Tieši to šogad dara mantojuma dienas – novērtē pareizu domu un rīcību. “Tā ir saruna par kvalitāti, sinerģiju starp dažādām kategorijām, apstākļiem, ļoti plašu interešu un principu ievērošanu, paredzot laiku pārdomātai lēmumu pieņemšanai,” rezumē Juris Dambis.
32 objektu sarakstā ir gan tādi vēsturiski ūnikumi kā Daugavpils cietoksnis un Vienības nams, kā “Trīs brāļi” Rīgā un Apriķu evanģēliski luteriskā baznīca Kurzemē, kā Līgatnes papīrfabrikas ciemats un Rēzeknes zaļā sinagoga. Turpat blakus mūsdienu objekti – gan veiksmīgas restaurācijas (Rūmenes muiža, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Kalnciema kvartāls), gan jaunbūves (Saldus Mūzikas un mākslas skola, Salacgrīvas “top!” veikals, privātmāja “8 melnie” pie Ventas). Arī mērogi un rocība objektu saimniekiem ir dažāda, jo citiem atjaunotne top ar pašu rokām un radošo dzirksti (Bruknas muiža, Aizputes mākslinieku rezidenču centrs “Serde”, Ērmaņu un Oleru muižas), bet citiem – ar pilsētbūvniecisku vērienu (Ostas ielas promenāde Ventspilī, Ķīpsalas koka ēku kolekcija, Berga bazārs, Pāvilosta). Dažādie piemēri apliecina, ka augstu būvkultūru iespējams radīt gan lielākos, gan mazākos objektos, galvenais ir izpratne un vēlme to darīt.
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī mantojuma dienu pasākumi notiek 19 objektos. Par ekspertu vadītajām ekskursijām interese ir bijusi tik liela, ka visas grupas ir aizpildītas pirmajā izziņošanas dienā. Pilns objektu un pasākumu saraksts ir skatāms NKMP mājaslapā.
Kā ik gadu, arī šajās mantojuma dienās pasākuma vietās būs pieejams kvalitatīvs un izsmeļošs objektu katalogs, bet publiskajā telpā par objektiem informāciju var iegūt sabiedrisko mediju portāla LSM sadaļā “Būvkultūra”.
