Atklās Valda Celma jubilejas personālizstādi «Pieskārieni»

Šogad 70 gadu jubileju svin mākslinieks, dizainers, semiotiķis un latviskās dzīvesziņas pētnieks Valdis Celms. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 22. martā atklās Valda Celma personālizstādi „Pieskārieni", kurā vienkopus būs skatāmi viņa izcilākie dizaina, kinētikas un vēl citu žanru darbi. Celms pazīstams arī kā Rīgas robežzīmes dizaina autors, un izstādē varēs vairāk uzzināt arī par šo lielo, balto burtu tapšanu, kas nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus ir neatņemams Rīgas zīmols.

Svaigas vēsmas ienāca Latvijas mākslā līdz ar tā dēvēto kinētisko mākslu pagājušā gadsimta 70. gados, un viens no tās spilgtākajiem pārstāvjiem bija dizainers Valdis Celms. Viņa darbi bija tam laikam novatoriski. Viņš runāja par Visuma un cilvēka mijiedarbību un akcentēja to, cik spēcīga ietekme uz mums ir formai, kustībai, telpai un gaismai, ko ikdienā mēs varbūt pat neapjaušam.

„Tajos gados, vismaz man, bija ļoti aktuāla Visuma jeb Kosmosa universālo struktūru tēma - lietas, kas mūs nosaka. Nav jau tā, ka cilvēks ir tik brīvs no dabas ietekmes, ka tā viņu neiespaido, nav tā. Gaisma, tumsa, diennakts ritms, tie visi mūs ietekmē. Caur šīm lietām var runāt par ļoti dziļām eksistenciālām lietām," stāsta mākslinieks

Valda Celma jubilejas izstādē vienkopus būs skatāms viņa izcilākais veikums 60. un 70. gados, līdzās kinētiskajiem objektiem arī fotokolāžas, dizains, fotogrāfijas un plakāti. Valdis Celms pazīstams arī kā 1980. gadā tapušās Rīgas robežzīmes – lielo, balto burtu RĪGA autors. Izstādē varēs apskatīt šo burtu skices, fotodokumentācijas un arī speciāli izstādei izgatavotu burtu „R" mērogā 1:2. Mākslinieks stāsta, ka robežzīmi savulaik veidojis pēc saviem kritērijiem, izlemjot, ka pilsētas vizītkartei jābūt atturīgai, lakoniskai un no visiem rakursiem labi uztveramai:

„Kas arī ļoti svarīgi bija, lai šī zīme nebūtu kādas varas klātesamības simbols. Varas nāk un iet, impērijas nāk un iet, Rīga, rīdzinieki, Latvija, latvieši - mēs paliekam," ir pārliecināts mākslinieks, lai gan bijis brīdis, kad pavīdējusi doma uz zīmes tomēr uzlikt ideoloģijas zīmogu. Tas bija laikā, kad Rīgai piešķīra Ļeņina ordeni, ko bija paredzēts piemontēt arī robežzīmei.

„Toreiz pilsētas galvenais mākslinieks bija Guntis Stirna, un tad mēs izvēlējāmies novilcināšanas taktiku. Tik ilgi tur muļļājāmies, skaņojām un nevarējām saskaņot šo jautājumu, kamēr tas dabīgā nāvē nomira. Šī taktika attaisnojās," atceras Celms.

Valdis Celms uzsver, ka savā darbībā centies akli nesekot kādu citu valstu paraugiem un tendencēm, uzskatot, ka mēs paši esam ļoti bagāti ar kultūras mantojumu, no kura joprojām varam smelt ļoti daudz: „Jāattīsta pašiem savas vērtības. Jāapliecina mūsu esamība pasaulē, jāveido mūsu kultūra. Nevis jāatražo jau kaut kur radītas idejas, un tad te jāveido tāda atblāzma, tāda „atdzisusī tējiņa". Nē, mēs paši varam! Ir vajadzīgs centrējums mūsu pašu vērtībās," pārliecināts mākslinieks.

Valda Celma personālizstāde kuratore, mākslas zinātniece Irēna Bužinska akcentē, ka izstāde uzskatāmi atklās, ka Valda Celma māksla ir ne tikai interesanta vēsturiskā aspektā, ar ideju svaigumu un oriģinālu vizuālo un tehnisko risinājumu tā pārsteidz arī šodien.

„Šis pārlaicīgais skatījums, kur saskars zīmes, abstraktā valoda, dabas un cilvēku attiecības, ļoti daudzi jautājumi, kuri visi saskaras ar šo vienu personību. Tā būs interesanta iespēja iepazīt Valdi Celmu no dažādām pusēm, kā arī lieku reizi novērtēt to, ka dizains nav sācies tikai 21.gadsimtā, bet mūsu vēsture ir daudz bagātāka un mēs ar to varam lepoties," norāda Bužinska.

Izstāde "Pieskārieni" interesentiem atvērta no 23. marta līdz 21. aprīlim.

Valdis Celms (1943) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības biedrs (1994). Sarīkojis kinētiskās mākslas izstādi „Forma. Krāsa. Dinamika” (1978, kopā ar Anduli Krūmiņu un Artūru Riņķi) un izstādi „Zīme. Telpa. Mīts” (1990, kopā ar Egonu Garklāvu). Strādājis par Latvijas Kara muzeja galveno mākslinieku. Vienlaikus ar radošo darbību dizaina un kinētiskās mākslas jomās pētījis latvju rakstu zīmes. Radījis folkloras festivāla „Baltica” Latvijas karogu un simboliku (1991), līdzdarbojies kā zīmju simbolikas konsultants vairākos Dziesmu un deju svētkos. Bijis līdzinscenētājs un strādājis 2008. gada Dziesmu un deju svētku lieluzveduma „Izdejot laiku” radošajā grupā. Uzaicināts konsultēt arī šīgada deju svētku uzveduma izveidi. Valdis Celms ir sarakstījis grāmatu „Latvju raksts un zīmes” (2007), kas piedzīvojusi jau trešo izdevumu un ir tulkota arī lietuviešu valodā (2010).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti