Baltā arka ar metāla vārtiem pie ieejas ebreju kapsētā veido vienotu kompleksu ar 2004.gadā atklāto Preiļu holokausta upuru memoriālu. Idejas autors un finansētājs ir Preiļu goda pilsonis Dāvids Zilbermans, pieminekļa autors - arhitekts Sergejs Rižs.
"Ideja radās piedaloties Biķernieku memoriāla atklāšanā. Tā bija ļoti saviļņojoša ceremonija, kas atstāja uz mani spēcīgu iespaidu. Es piegāju pie arhitekta Sergeja Riža un teicu - es esmu satriekts par jūsu koncepciju un idejām, es velētos kaut ko tādu saviem līdzcilvēkiem," stāsta Dāvids Zilbermans.
Preiļos holokausta atmiņas joprojām ir dzīvas. Šeit pirms Otrā pasaules kara dzīvoja ap 800 ebreju jeb vairāk nekā puse no pilsētas toreizējās populācijas.
"Bija pirmā akcija jūlija nogalē, tad otrā un pēdējā akcija, kas notika 9.augustā, kurā gāja bojā visi pēdējie Preiļu ebreji. Sākotnēji cilvēkiem bija jānēsā dzeltenās zvaigznes, viņi tika piespiedu kārtā nodarbināti dažādos darbos pilsētā. Cilvēki tika sapulcēti sinagogā, aizvesti uz to vietu aiz kapsētas un tur nošauti," stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.
Arkas veidolā saskatāmas seno ēģiptiešu arhitektūras augšuptiecīgās formas. Tā veidota kā atsauce uz stāstu par pravieti Mozu, kurš ebreju tautu izveda no verdzības Ēģiptē. Uz arkas metāla vārtiem ierakstīti lūgšanas vārdi "Lai viņu dvēseles tiktu iesietas dzīvības tīstoklī".
"Kad pienāksiet, jūs redzēsiet, ka no vārtiem vairāki desmiti burtu ir nokrituši zemē. Šie burti ir simboliskas sēklas, ka ir iesēts labs darbs, kas turpināsies, ka ir cerība uz labestību, mieru, sapratni starp visiem cilvēkiem," pauž arhitekts Sergejs Rižs.
Svinīgās ceremonijas noslēgumā vārti tika aizslēgti, simboliski liecinot, ka šī nav tikai kapsēta, bet piemiņas vieta, kurā aicināts ikviens, lai nodotos pārdomām gan par savu pagātni, gan nākotni. Vārtu atslēga tiks glabāta Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
