Izstāde nevēstīs par dizaina sasniegumiem, tā būs veidota kā poētisks stāsts par dabas un dizaina mijiedarbību. Īpašā uzmanības centrā būs jūras iedvesmoti motīvi, kas savā ziņā visām Baltijas reģiona valstīm ir līdzīgi.
Visbiežāk ierasts, ka dizaina izstādes vēsta vai nu par kādu vēstures posmu, kādiem dizaina sasniegumiem vai līdzīgi, taču no Polijas atceļojusī izstāde ir pavisam citādāka. Tajā izraudzīti dizaina priekšmeti no astoņu Baltijas jūras reģiona valstīm, un ar to palīdzību izstāstīts stāsts par sajūtām un noskaņām, kādas piemīt cilvēkiem, kuri dzīvo jūras tuvumā.
Izstādes idejas autore un kuratore ir Agņeška Jakobsone-Celecka no Polijas. Viņa stāsta, ka pats pirmais impulss izstādei droši vien saistās ar to, ka viņa pati dzimusi pie jūras Polijas pilsētā Sopotā.
Vēlāk, kad viņa sāka ceļot pa pasauli, viņa ievēroja, ka ir vietas, kur, būdama pirmo reizi, viņa uzreiz jūtas kā mājās.
Ar laiku nāca atskārsme, ka visas šīs vietas atrodas pie jūras, un lai arī tās ir atšķirīgas, tajās ir arī kaut kas ļoti līdzīgs.
Un tad Agņeškai Jakobsonei-Celeckai arī radās ideja – izsekot šim līdzīgajam Baltijas jūras valstu reģiona dizainā: "Ļoti būtiski, ka šajā izstādē darbi nav apvienoti pēc valstīm vai cita tradicionāla sadalījuma, šoreiz tie atlasīti, lai iekļautos kopējā stāstā par jūru. Stāstu veido sešas sadaļas. Viss sākas ar ceļu uz jūru cauri mežiem un pļavām, tad mēs nokļūstam kāpās, satiekamies ar jūru, raugāmies uz horizonta līniju, kur jūra sastopas ar debesīm. Katra no šīm sadaļām ir atspoguļota ar dizaina priekšmetiem”.
Tā, piemēram, pirmajā sadaļā, kas ir stāsts par ceļu uz jūru caur mežiem un pļavām, apvienoti igauņu un dāņu dizaineru tekstilizstrādājumi, zviedru keramika, latviešu pinumi, somu un lietuviešu no koka darinātas mēbeles. Tajās visās var ieraudzīt piejūrai raksturīgos krāsu toņus, dabā noskatītus rakstus un formas. Lai arī darbi ir atšķirīgi, vienlaikus tajos ir kaut kas radniecīgs un to, kuru valsti katrs pārstāv, vairs izšķirt nevar.
"Visvairāk es fokusējos uz priekšmetiem, kas atrodas uz robežas starp dizainu un amatniecību. Mani neinteresēja masu produkcija un nebija svarīga autoru atpazīstamība, tādēļ esmu apvienojusi atzītus meistarus ar jaunpienācējiem, māksliniekus un amatniekus ar dizaineriem," teica Agņeška Jakobsone-Celecka.
Latviju izstādē pārstāv Māra Skujeniece, Liene Jākobsone, Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis, Jasmīna Grase un Nilss Čudi. Kā vērtē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska – viņu darbi patiešām arī ļoti organiski iekļaujas visā izstādes kopējā idejā:
"Man šajā izstādē liekas simpātisks tas, ka priekšmeti netiek uzsvērti kā autonoma vienība, bet ir šī te priekšmetu rinda, un tas ir katra skatītāja ziņā – pētīt un rast šos vienojošos elementus. Tā izstāde ir kā spēle, kā ceļojums. Ļoti labi, ka tā ir tagad tādā drūmā ziemas laikā ar atgādinājumu par pavasari, pirmo silto dienu.
Svarīgs ir nevis rezultāts, bet tas ceļš, kā mēs ejam uz jūru. Jo tas jūras sentiments mums, protams, visiem ir – gan poļiem, gan latviešiem, gan igauņiem, gan zviedriem”.
Izstāde, kurā var izsekot tam, kas raksturīgs tieši Baltijas reģiona dizaineru domāšanas veidam un pasaules redzējumam, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs apskatāma līdz februāra nogalei.
