Vēstures dati liecina, ka Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas būvniecība pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika uzsākta 1574. gadā. Dievnams tolaik aizņēmis lielu daļu no tagadējā Jāņa Čakstes bulvāra, un tā altāris esot atradies pašreizējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes kopmītņu ēkas vietā.
"Jāsaka tā, ka tik greznu baznīcu, kāda bija Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca, ir grūti atrast. Un tagad mēs vēl esam pieņēmuši to, ka Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca ir vecākā Baltijā vai pat Eiropā speciāli luterāņu draudzei celta baznīca," stāsta Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Otrajā pasaules karā baznīca tika nopostīta, bet tās tornis zaudēja savu smaili, kas ilgus gadus bijusi Jelgavas vertikālā dominante.
"Es atceros ļoti miglaini, ka mēs gājām pa drupām, bet torni es neatceros. Es zinu, ka mēs staigājām no vienas baznīcas uz otru. Pa vienu pusi gājām uz priekšu, pa otru atpakaļ, jo šī iela, tāpat kā Latvijas laikā, bija tāda randiņu iela," turpina Gita Grase.
Otrā pasaules kara rētu aizdziedēšana Sv. Trīsvienības baznīcas tornim sākās pirms sešpadsmit gadiem, kad tas tiek pārsegts ar piramīdas veida stikla jumtu. 2009. gadā uzsākti arī remontdarbi, un jau 2010. gada valsts svētku nedēļā tornis ver durvis kā reģionālais tūrisma centrs, kurā atrodas arī trīs ekspozīcijas.
"Intensīvais darbs mums sākās 2011. gadā, kad mēs aizbraucām uz pirmo "Balttour" izstādi Ķīpsalā, kad, protams, runājot par Jelgavu, visiem bija viens teiciens: "Nu, kas tad Jelgavā ir, ko redzēt?"," atceras Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja Anda Iljina.
Desmit gadu laikā tornis savu popularitāti iekarojis un šodien ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Zemgalē. Un, lai gan jubilejas svinības pandēmijas dēļ izpaliek, statistika liecinot, ka šī vasara pat bijusi tūristiem bagātāka. Tas ļaujot domāt, ka, lai arī citādāk kā iepriekš, bet viesi seno Jelgavas vēsturi brauks lūkot arī turpmāk.
