Nams līdz šim atradās kritiskā stāvoklī, taču pēc gada laikā veiktajiem restaurācijas darbiem tagad tas kļuvis par paraugu, kā iespējams atjaunot senas koka būves vecpilsētās.
„Vēsturiski šajā ir vietā ir bijis manteļskurstenis, ēkā bijuši pat divi. Mēs atjaunojām vienu. Kad noņēmām grīdas uzslāņojumus, atradām vecos pamatus, uz ko arī uzmūrējām,” projekta galvenais restaurators Juris Pavlovs izceļ tieši manteļskursteni, kas tagad būs aplūkojams un arī praktiski izmantojams Kuldīgas Vecajā Rātsnamā.
Manteļskursteni uzmūrējis vietējais meistars. „Tas ir viens no sarežģītākajiem darbiem šajā objektā, jo mūsdienās mūrēt manteļskursteni uzņemas retais. Mēs atradām nu jau pensionētu 70 gadus vecu kuldīdznieku, kurš savā mūžā bija mūrējis šādu skursteni, un viņš uzņēmās šo darbu,” norāda Pavlovs.
Viņš stāsta arī par citiem nozīmīgiem darbiem, kas paveikti senajā koka ēkā. Izaicinājums bijušas koka grīdas, kas veidotas no platākiem dēļiem, nekā mūsdienās ierasts. Iedvesmojoties no Kuldīgas senajām koka durvīm, izveidotas jaunas. Daļēji mainīti logi un paveikti daudzi citi darbi, galvenokārt izmantojot vietējos meistarus un materiālus. Vietām atstāti un aplūkojami arī iepriekšējo laiku sienu krāsojumi, turpina restaurators.
Pirmās ziņas par Kuldīgas Veco Rātsnamu atrodamas jau 17. gadsimtā, taču no tiem laikiem te maz kas atrodams. Ēka pārbūvēta 19. gadsimtā, līdz ar to restaurācija vienlaikus ir kļuvusi par projektu, kas sabiedrībai uzskatāmi parādīs, kā tajā laikā būvētas koka ēkas. Vēl pirms gada šī ēka atradās kritiskā stāvoklī, to atceras arī Kuldīgas Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Varavīksne” vadītāja un audēja Daiga Jansone.
„Ir mājīgāk, jo bija smagi ar sienām, kas bruka kopā. Mēs brīnījāmies, kā vispār tā māja turējās uz brusām, kā te kaut kas nesabruka. Esam dzimušas laimes krekliņā. Tagad viss ir saremontēts, skaisti, un mēs turpinām savu darbību,” saka Jansone.
Vajadzība restaurēt ēku jau bijusi sen, stāsta projekta vadītāja Dace Reinkopa. 250 000 eiro projekta īstenošanai izdevās piesaistīt no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta. Pārējās izmaksas sedz Kuldīgas novada pašvaldība. „Šī ēka jau kopš 70./ 80. gadiem ir kalpojusi kā kultūras institūcija. Te jau no tiem laikiem izvietotas lietišķās mākslas studijas „Ķocis” un „Varavīksne”. Studijas vērienīgi arī atklās šo ēku pēc restaurācijas, jo studijai „Varavīksne” ir 50 gadu jubileja, bet studijai „Ķocis” – 45, tāpēc šajā mājā vairākus mēnešus būs pieejama abu studiju jubilejas izstāde,” stāsta Reinkopa.
Restaurētajās telpās atgriezīsies arī radošā fotostudija “Divas upes”. Nedaudz vēlāk – vasarā – Vecajā rātsnamā atgriezīsies Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs.
