Jeļena Solovjova: Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar Līgatnē atkal norisināsies starptautiskā dizaina vasaras skola MAD – platforma, kurā radošā un brīvā vidē dizains satiekas ar amatniecību un zinātni. Rihard, tu esi skolas dibinātājs un programmas vadītājs. Kas īsti ir šī vasaras skola un kādi ir tās mērķi?
Rihards Funts: Mūsdienās dizaina jēdziens ir ļoti vispārināts un kļuvis tik visaptverošs, ka ļoti būtiski būtu definēt, kurā tieši dizaina laukā mēs darbojamies, lai būtu saprotams, par ko būs runa. Es pats esmu izglītojies kā industriālais dizainers un tas lauks, kurā es un mani domubiedri strādā, ir lietu dizains, objektu dizains un priekšmetu dizains, respektīvi, mēs to visu varētu arī nosaukt par mēbeļu dizainu. Šajā laukā ietilpst arī skulptūras un unikālais dizains, bet tā visa ir lietu pasaule un apkārtējās vides pasaule. Viena no būtiskākajām lietām šajā dizaina laukā ir materialitāte un materiāla apstrādāšana. Mēs strādājam ar rokām un strādājam ar materiālu. Ļoti būtiska mūsu kā dizaineru darba sastāvdaļa ir tieši materiālu apstrādāšana un zināšanas par materiāliem – materiālu zinības. Arī vasaras skola ir balstīta uz šo ideju, ka mēs strādājam ar materiāliem un savas idejas un konceptus pārbaudām dzīvē, veidojot maketus un veidojot uzreiz arī dizaina vai mākslas objektus. Ieceres pamatā ir darbs kopā ar meistariem un materiālu apstrādāšana. Turklāt visas šīs darbības notiek ārā, dabā, tā ka
šīs vasaras skolas pamatvērtības ir vide, darbs un meistari – tās ir trīs lietas, kas mūsu skolai ir pamatu pamats.
Sākām savu darbību Vidzemē, kur strādāju pie Siguldas radošā kvartāla attīstības projekta, un tur bija liela nozīme arī amatniekiem. Tika veikta Vidzemes amatnieku kartēšana. Un jau tajā brīdī es ļoti nopietni sāku domāt par to, ka Vidzeme ir lieliska vieta, kur apvienojas manas domas par to, kādai jābūt vienai no dizaina izglītības formām – kas apvieno gan vidi, gan amatniecības meistaru klātbūtni.
Kuru reizi šī vasaras skola jau notiks?
Pirmā vasaras skola notika 2016. gadā, un līdz kovidkrīzei notika četras vasaras skolas. Šoreiz pēc divu gadu pārtraukuma šī būs piektā vasaras skola.
Iepriekšējās sarunās, atskatoties uz MAD izcelsmi, tu esi minējis, ka tavas skolas iedvesmas avots bijis brīvās mākslas koledža "Black Mountain College", kas no 1933. līdz 1957. gadam darbojās Ziemeļkarolīnā, ASV. Kāpēc tieši šī skola tevi tik ļoti ir iedvesmojusi un kāpēc tieši šīs skolas principus un idejas tu uzskati par turpināmām mūsdienās?
"Black Mountain College" radās 1933. gadā, kad "Bauhaus" skolas pasniedzēji bija spiesti pārcelties no nacistiskās Vācijas uz ASV. "Black Mountain College" un "Bauhaus" skolas lielākā nozīme ir tā, ka šī skola aizsāka starpdisciplināro izglītību. Līdz tam visas izglītības formas Eiropā bija ļoti segmentētas, un cilvēkiem likās neierasti un neiespējami apvienot dažādas tā laika izpratnē pilnīgi neapvienojamas izglītības formas vienā skolā.
Jo "Bauhaus" skola apvienoja gan fiziku, ķīmiju un matemātiku, gan dzeju, teātri, deju, performanci, gleznošanu, kā arī dažādas amatniecības tehnikas – keramiku, kokapstrādi, adīšanu, aušanu. Tas bija pirmo reizi un absolūti unikāli!
"Bauhaus" skolas pamatlicēja Valtera Gropiusa pārliecība bija tāda, ka jomu sajaukums veicinās laba dizaina, labas arhitektūras un labas mākslas veidošanos. Skolā strādāja tādi pasniedzēji kā šveiciešu gleznotājs Pauls Klē, Vasilijs Kandinskis... 1933. gadā "Bauhaus" bija spiests slēgt savu skolu un pasniedzēji bija spiesti emigrēt uz ASV, kur viņi izveidoja "Black Mountain College", turpinot attīstīt savas idejas. Vēlāk arī daudzi koledžas absolventi kļuva par nozīmīgām personībām ASV modernās mākslas pasaulē. Līdzīgi kā "Black Mountain College", arī
MAD vasaras skolā mēs cenšamies programmu veidot iespējami starpdisciplināru – protams, fokusā atstājot amatniecību un dizainu. Uz skolu esam uzaicinājuši daudzus dažādus lektorus, kas paralēli darbam darbnīcās lasīs lekcijas par zinātni, filozofiju, ilgtspēju.
Mums bijušas nodarbības par permakultūru – visu to, kas saistīts ar mūsu pasaules uztveri un ilgtspējīgu dzīves telpas veidošanu. Arī saskarsme ar amatniekiem, ar meistariem ir ļoti būtiska skolas filozofijas sastāvdaļa, un tiešo kontaktu, kas mūsdienās mūsu skatījumā ir nedaudz zudis, skolā varam nedaudz kompensēt un sajust mācīšanos no meistara.
Šogad starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD nosaukums ir "Philosophy Of The Chair" jeb "Krēsla filozofija", un tās uzmanības centrā būs krēsls. Grūti iedomāties vēl fundamentālāku formu dizainā kā krēsls. Bet kāpēc tieši krēsls, kāpēc šāds lēmums?
Pēc divu gadu pārtraukuma, kad dzīvojām pandēmijas ierobežojumos, mums gribējās likt uzsvaru uz fundamentālām vērtībām, un
krēsls ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas viņam bijusi blakus cilvēka evolūcijas gaitā. Krēsls varētu arī simbolizēt tādu kā Eiropas cilvēka attīstību. Mūsdienās tas kļuvis par tādu kā simbolu arī ar negatīvu nozīmi – ka savu ikdienu mēs pavadām ofisos, visu laiku sēžot pie datoriem.
Tāpēc likās, ka krēsla nozīme ir nepārvērtējama, un mēs gribējām paskatīties uz to vēlreiz no jauna – pārdefinēt krēsla nozīmi mūsu ikdienā. Mūsu ideju uz priekšu virzīja vācu filozofa Martina Heidegera dzīves gājums. Ļoti interesantas ir Martina Heidegera idejas par to, ka mūsu apkārtējā vide ir mūsu pašu prāta paplašinājums. Heidegers uzskatīja, ka tikai viņš pats var sev radīt ideālu vidi un ideālas mēbeles un ka ikkatram cilvēkam vide sev apkārt jāizveido tieši tāda, kāda atbilst viņa vajadzībām, jo tikai tādā vidē dzīvojot, viņš var strādāt un pilnveidot sevi vislabākajā iespējamajā versijā. Mūsu doma ir tāda, ka studenti un pasniedzēji skolas laikā no ierobežotu materiālu daudzuma izveido ideālo krēslu tieši sev.
Parunāsim mazliet vairāk par amatniecību, kuru tu minēji kā ļoti svarīgu elementu vasaras skolā. Skolā tiek aicināti līdzdarboties un ar studentiem strādāt labākie Latvijas amatnieki. Kādu tu saredzi amatniecības lomu mūsdienu pasaulē un dizainā?
Šobrīd var teikt, ka simt gadu laikā kopš "Bauhaus" skolas rašanās ir noslēdzies tāds interesants cikls, kurā ir iesaistīta amatniecība.
Industriālā dizaina kults ir attīstījies līdz tam, ka tagad, pēc simt gadiem, mēs redzam, ka mūs vairs neapmierina šī industriālā dizaina ražojumi – tie ir sevi izsmēluši, un mēs atgriežamies pie amatniecības.
Cilvēki šobrīd izvēlas produktus, vairāk domājot par to, kā tie tiek ražoti, un atsakās no rūpnieciskajiem masveida bezpersoniskajām ražojumiem. Tas liecina par to, ka mēs vairāk pievēršam uzmanību personalizētajiem produktiem, ko izvēlamies pirkt un turēt savās mājās. Un šeit ir ļoti liela nozīme amatnieciskajiem izstrādājumiem, kuriem ir sava aura – cilvēka pieskāriens ir ļoti jūtams, tas ir patīkams, personalizēts un ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un pasaules uztveri. Šie amatnieciskie produkti ir tādi kā manifesti: ja mēs tos turam savā interjerā, savā vidē, mēs paužam savu nostāju par saviem uzskatiem dažādos jautājumos – par vidi, par cilvēka attīstību un dzīves kvalitāti.
Tu minēji, ka viens no iemesliem jeb katalizatoriem vasaras skolai bijis arī tas, ka tu kartēji Latvijas amatniekus, iedziļinoties šajā jautājumā. Kā tu šobrīd vērtē mūsu amatniecības potenciālu? Vai mūsu amatniecības iestrādes izmantojamas pietiekami pilnvērtīgi?
Lielos vilcienos amatniecība ir zaudējusi cīņu ar pasaules attīstību un virzīšanos tehnoloģiju virzienā.
Amatniecība, protams, vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms simt gadiem: mēs varam tikai pilnveidot un attīstīt amatniecības prasmes, bet tā nekad vairs neizplatīsies tik lielos mērogos, kā tas bijis agrāk.
Bet vidē, kur tā attīstās, man ļoti gribētos vairāk iesaistīt arī dizainerus, māksliniekus un izmantot amatniecības prasmes, lai attīstītu arī mākslinieku un dizaineru radošo domāšanu, darbu kvalitāti un estētiku.
Amatniecību mēs uztveram kā masu [produktu], bet patiesībā tur ir dažādas kvalitātes – gan izpildījuma kvalitātes, gan arī mākslinieciskās kvalitātes, kur mēs varam izcelt arī dažādas kategorijas. Latvijā amatnieka jēdzienu lietojam tā, it kā visi amatnieki būtu vienādi.
Es klasificētu, ka ir amatnieki, kas nodarbojas ar etnogrāfisko amatniecību, un ir amatnieki-meistari – tās ir ļoti atšķirīgas amatniecības kvalitātes, un mani interesē tieši tie amatnieki, kas ir meistari. Amatnieki, kas ar amatniecības metodēm rada unikālus mākslas darbus.
Kādu tu redzi vasaras skolas formāta lomu Latvijas dizaina izglītībā kopumā?
Par Latvijas dizaina izglītību varu spriest pēc tiem interniem, kas pie manis studijā piesakās jau daudzu gadu garumā, un es varu teikt tikai to labāko par jauniešiem, kas nāk gan no Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas, gan no Latvijas Mākslas akadēmijas. Prieks redzēt, ka viņi ir motivēti un arī labi sagatavoti gan strādāt ar rokām materiālā, gan strādāt arī trīsdimensiju programmās.
Mans priekšstats par izglītības attīstību Latvijā dizaina jomā veidojas diezgan pozitīvs.
Skolu es redzu kā lielisku papildinājumu dizaina izglītībai, kur jaunie dizaineri, mākslinieki var plecu pie pleca strādāt ar pasaulē atzītiem dizaineriem, šādi uzzinot daudzas lietas, ar kurām viņi saskarsies savā praksē, un reāli redzēt, kā šie dizaineri strādā dzīvē – kā viņi strādā pie saviem konceptiem, kā viņi strādā ar rokām un pārliecināties par to, ka visas šīs prasmes ir ļoti vajadzīgas un noderīgas dizainera profesijā.
Atgādināšu, ka vasaras skola norisināsies no 18. augusta līdz 28. augustam un līdzās studentu aktīvai darbībai kopā ar lektoriem un amatniekiem ikvienam interesentam būs iespēja apmeklēt lekcijas un viesoties arī noslēguma izstādē, kas būs kā kulminācijas punkts vasaras skolai.
Mēs labprāt uzņemam arī viesus un ar viņiem aprunājamies. Ja ir kādi interesenti, kam interesē mūsu programma, tie droši var braukt uz mūsu pasākumiem un pievienoties mūsu komūnai. Varat sekot mums līdzi mūsu sociālajos profilos un visa informācija apskatāma arī mūsu mājaslapā.
