Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Gulbenes 2. vidusskolā uzlabo skolēnu drošību

Izstrādā Aizputes pils attīstības redzējumu

Arhitektūras studenti plenērā cenšas «atdzīvināt» seno un brūkošo Aizputes pili

Aizpute ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, par kuras dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1249.gads, kad Livonijas ordenis sāka pils būvniecību. Savulaik ietekmīgā celtne gadsimtu gaitā zaudējusi savu godību, bet pēdējos gadu desmitos naudas un ideju trūkuma dēļ tā kļuvusi par apgrūtinājuma vietējai pašvaldībai. Lai nākotnē atdzīvinātu senos pils mūrus, Aizputē noticis arhitektūras studentu plenērs.

Līdz pat pagājušā gadsimta 70.gadu vidum Aizputes Livonijas ordeņa pils bijusi apdzīvota. Tur atradušies dzīvokļi, vēlāk arī noliktavas. Pirms turpat 30 gadiem izstrādāts pils rekonstrukcijas projekts, tā īstenošanai vākti līdzekļi, taču nekādi darbi tolaik tā arī netika uzsākti. Palikušās pilsdrupas ir daļēji iekonservētas un, kā atzīst arhitekti, tad labas idejas neesamība ir par iemeslu tam, ka ar pili nekas labs nav noticis.

"Neskatoties uz to, ka pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, varam paskatīties arī mūsdienīgi gan uz materiālu lietojumu, gan funkcijām pilī.

Tas nav tikai vēstures artefakts, tai jābūt dzīvai vietai," norādīja arhitekts Jānis Dripe.

Par to, ka pils mūri varētu tikt apdzīvoti un pils kļūtu par sava veida magnētu ar vēl nebijušiem piedāvājumiem, pārliecināti topošie arhitekti no trim Latvijas augstskolām. Saglabājot pietāti pret vēsturiskajām vērtībām, jaunieši savās skicēs un maketos centušies meklēt dažādus mūsdienīgus risinājumus.

"Tur būs gan mākslinieku rezidenču  iespējas, gan telpas, kur palikt, gan kafejnīca, kas Aizputē ir diezgan liels trūkums," par savu redzējumu klāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Aiga Spāģe.

"Oriģinālās konstrukcijas tiek saglabātas un konservētas tādas, kādas tās ir. Lūk, tapa nevis meža kaķis, bet pils kaķis-trase, kas iet cauri pilij," par savu vīziju stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes students Matijs Babris.

Šāds jaunu cilvēku skatījums par to, ko darīt ar brūkošo pili, ir bijis vajadzīgs jau sen.

Tas ļaus vietējai sabiedrībai, arī pašvaldībai skaidrāk apzināt savas vēlmes un iespējas, atzīst viens no iniciatoriem aizputnieks Jānis Kreicburgs.

"Tas varētu būt forums. Mēs varētu draudzēties ar suitiem, ar kuldīdzniekiem. Un tas būtu tāds krustojums un vieta, kurā varētu radīt dažādas lietas, kas cilvēkiem patīk un liek viņiem tur palikt," sacīja Kreicburgs.

Šobrīd ir izstrādātas četras Aizputes pils attīstības vīzijas, kas lieti noderēs nepieciešamā finansējuma meklējumos, lai sapņi beidzot kļūtu par realitāti.

 

 

 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti