Arhitektūras muzejs iepazīstina ar Rīgas galveno ielu

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektu. Izstāžu cikls “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstina ar Latvijas galvaspilsētas plānošanas dokumentiem, kuri to radīšanas laikā nebija publiski pieejami.

Pirmā izstāde “Rīga. Pamatplāns” (2015) iepazīstināja ar Rīgas jaunizbūves biroja (1923–1940) ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju. Otrā izstāde “Zilās Rīgas zaļie ķīļi” (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Trešā izstāde “Rīga. Pasažieri un krava. Satiksme un transports” (2017) atklāja pasažieru satiksmes un kravas transporta ietekmi uz pilsētnieku ikdienu.

Tagad kārta ceturtajai izstādei “Rīga. Galvenā iela”, tā stāsta par galvaspilsētas centrālo asi, kas šķērso Daugavas labā krasta teritoriju no Berģiem līdz Daugavai, lai noslēgtos Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Pilsētas austrumu–rietumu asij ir bijuši dažādi nosaukumi: Smilšu ceļš, Vidzemes šoseja, Aleksandra iela, Brīvības bulvāris, iela un gatve, Hitlera un Ļeņina iela. Izstādē šī austrumu–rietumu ass tiek dēvēta par Galveno ielu.

Turpat vai 15 km garā iela ir veidojusies vairāk nekā 800 gadu garumā. Tās vecākā daļa Vecrīgā – Kaļķu iela – sākas Rātslaukumā, vietā, kur Otrais pasaules karš sagrāva vecpilsētas ēkas. Pēckara desmitgadēs šai vietai izstrādāti daudzi projekti gan kā paplašināt, gan sašaurināt Galveno ielu. Pirmskara arhitektu ambiciozie pārveidojumu plāni tikuši konfrontēti ar Vecrīgas reģenerācijas iecerēm.

Izstādes kurators – Jānis Lejnieks.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti