Arhitektūras muzejā varēs aplūkot pēdējo trīs gadsimtu arhitektu oriģinālos zīmējumus

No 27. marta līdz 14. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”, kas iepazīstinās ar arhitektu oriģinālajiem zīmējumiem Latvijā un to izmaiņām vairāku gadsimtu garumā, informēja muzeja pārstāvji.     

Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās, un tehnoloģijas vēl vairāk, tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i. – “katrs pats sev arhitekts”. 

Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma. Ļoti iespējams, ka arī arhitektūras muzeju jaunāko laiku krājumi kļūs par digitālu datu glabātuvēm.

Kristofs Hāberlands (1750–1803). Ikšķiles muiža. 1792

    
Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no 18. gs. beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari. Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands (no Hāberlanda oriģinālajiem zīmējumiem saglabājušies vien daži – viens no tiem Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā); pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis; te var iepazīties ar Brāļu kapu pirmajiem metiem, kurus 20. gs. 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks; var redzēt kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gs. 30. gados valdošais autoritārisms; 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi.

Vilhelms Bokslafs (1858–1945). Rīgas Biržas komercskola (tagad Latvijas Mākslas akadēmija). 1902

Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70.–80. gados. Tomēr tolaik stagnācijas nogurdinātie arhitekti, nespējot realizēties praktiskajā darbā, pievērsās konceptuālām idejām jeb t. s. “papīra arhitektūrai”, starp viņiem ievērojamais multimākslinieks Hārdijs Lediņš.

Oļģerts Ostenbergs (1925–2012). Salaspils memoriāls. 20. gs. 60. gadu sākums

Tikām radošais process, kas notiek prāta un rokas mijiedarbībā, arī digitālajā laikmetā atklājas dažu izcilāko latviešu arhitektu – Gunāra Birkerta, Andra Kronberga – zīmējumos. Kontrastā ar oriģinālajiem darbiem, izstādē tiek demonstrēti arī mūsdienu arhitektūras virtuālie zīmējumi jeb vizualizācijas – pēdējos pāris gados konkursos uzvarējušie darbi un sabiedriski nozīmīgākie objekti.

Andis Sīlis (dz. 1965). Rīgas koncertzāle. 2006

Izstāde veidota no Latvijas Arhitektūras muzeja krājuma materiāliem, papildinot to ar atsevišķiem priekšmetiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un privātkolekcijām. Izstādes kuratore – Ilze Martinsone, ekspozīcijas autors – mākslinieks Egils Mednis.

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti