Lai arī bieži dzirdam uzskatu, ka laikmetīgās arhitektūras formas nav draudzīgas cilvēku sadzīvei, izstādes veidotāji ir pārliecināti, ka tieši arhitekti diktē dzīves modeli, kādā mēs turpmāk dzīvosim.
"Ir privātā telpa un ir publiskā telpa. Stāsts ir par šīs telpas attiecībām un cik mēs norobežojamies no sabiedrības un kas ir tas, ko mēs lietojam visi kopā," izstādi raksturo Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone.
Izstādē izcelti lielo ziemeļvalstu dzīvojamo kvartālu projekti - Somijā, Dānijā un Zviedrijā iecerētās idejas. Lai arī sākotnēji šķitušas pat grandiozi utopiskas, dažas no tām jau tiek realizētas.
"Milzīgi projekti turpmākajiem 40 gadiem, kas veido dzīves modeli. Ar atvērtiem kvartāliem, ar publisko telpu, kuru iedzīvotāji lieto visi kopā. Man liekās, ka mēs ar šo postsociālisma pieredzi, vēl neesam tikuši tam pāri, ka komunisma telpa bija visiem kopīga un tā nepiederēja nevienam un to varēja piedrazot," skaidro Martinsone.
No Latvijas izstādē izcelta Ģipša fabrika, Berga bazārs un nākotnē iecerētais bijušās fabrikas Aurora kvartāls. Izstāde “Ziemeļu pilsētas kvartāls” skatāma līdz 1. decembrim.
