Kultūras Rondo

Jaņa Rozentāla sapņa tornis Saldus vēstures un mākslas muzejā

Kultūras Rondo

Dejas diena un dejas notikumi

Latvijas arhitekti un arhitektūra

Arhitektūras kritiķe: Latvijā arhitektūra kā sociālekonomikas spogulis

Lai gan dzīvojam laikā, kad arī arhitektūra dinamiski mainās, tomēr redzams - Latvijas arhitekti nodarbojas ar tām tēmām, kas raksturo mūs kā Austrumeiropas sabiedrību. Latvijas arhitektūras darbi ir kā mūsu sociālekonomikas spogulis, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” norāda arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte.

Latvijas arhitekti nodarbojas ar tām tēmām, kas raksturo mūs kā Austrumeiropas sabiedrību, saka arhitektūras Zībārte. “Pasaulē jau sen esot daudz vairāk interesantāku un svarīgāku tēmu par villu, bibliotēku vai muzeju, kas ir tradicionālas, klasiskas tēmas,” viņa piebilst.

Minot piemēru, viņa norāda uz bēgļu nometnēm – lētu, saliekamu arhitektūru, kuru jebkurā brīdī var ātri salikt. Tāpat viņa atceras kāda Vācijas žurnāla rakstu par arhitektūru, kas palīdz kontrolēt pūli un kas ir aktuāli terorisma draudu laikā: “Un tur tas viss tiek darīts ar arhitektūras elementiem.”

“Pie mums Latvijā diemžēl, bet varbūt par laimi, šādu darbu nav. Tās ir citas tēmas, ko mūsu vietējie arhitekti šeit risina,” pauž kritiķe.

Tajā pašā laikā viņa norāda, ka visa pasaule ir vienas sekundes attālumā un Latvijas arhitekti to pārzina.

Cita lieta gan esot tas, kādi ir vietējie pienākumi un uzdevumi, dzīvot un strādājot Latvijā. “Tie [darbi] ir citi. Tie ir mūsu sociālekonomisks spogulis,” saka Zībārte.

Tikmēr sociālantropologs Viesturs Celmiņš norāda, ka arhitektūra tiek veidota cilvēkiem: “Šajā ziņā arhitektūra ir grēkojusi pret cilvēku. Tā bieži vien tiecas uz estētiku, formu un jaunas formas meklējumiem, kas mēdz būt veiksmīgi, trāpīgi un paplašina mūsu izpratni par iespējām, kādas nodrošina materiāli, tehnoloģijā. Bet ir reizes, ka viņi sapinas meistarībā un tā forma vai materiālu izmantojums, mērogs vairs nerisina funkcijas, kas nepieciešams cilvēks.”

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane atceras vienu gadu, kad Latvijas arhitektūras gada skatē uzvarēja nevis ēka, bet izstāde: “Ļoti daudzu arhitektu vidū bija liela neizpratne, kādēļ kaut kas, kas nav māja, iegūst galveno balvu. Man tas gads bija zīmīgs pagrieziena punkts, kad daudzi bija spiesti paraudzīties uz arhitektūru kā uz procesu, nevis konkrētu būvķermeni.”

Arī Grikmane norāda, ka arhitektūra mijiedarbojas ar cilvēku, sabiedrību, vidi un izstāde ir tā, kas skaidro cilvēkiem, kas ir arhitektūra. “Mēs agrāk reti runājām par to, ka par arhitektūru būtu jārunā plašāk. Tā nav pašsaprotama daudziem,” viņa piebilst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti