Ar aicinājumu vienoties par koncertzālei labāko vietu decembra vidū pie Arhitektu savienības vērsās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), paužot cerību, ka arhitektu saime vienosies par atbalstu pašlaik iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2.
Arhitektu savienības padome pieņēmusi izaicinājumu rast alternatīvu vietu koncertzālei un 5. janvāra padomes sēdē plāno vienoties par procesu, kā nonākt pie šīs vietas izvēles.
Savienības prezidents Juris Poga Latvijas Radio pastāstīja, ka līdzās iepriekš jau publiski izskanējušajām iespējām – Uzvaras parks, AB dambis, Rūpniecības preču tirgus pie Zinātņu akadēmijas, Kaļķu iela 1, Andrejsala un citas –, iedzīvotāji iesūtījuši arī tādas idejas kā Spilves pļavas un Ķīšezera krasts pie Mežaparka. Poga gan atzīst, ka Kultūras ministra nosauktais termiņš savienības piedāvājumam – 1. marts – ir ļoti īss priekšlikuma izstrādei.
“Tika izveidota darba kopa, lai pa svētku dienām atrastu ceļu, kā varētu nonākt līdz rezultātam. Šajā laikā tika izskatītas vairākas iespējas, un šodien padomes sēdē tās arī tiks skatītas, lai izraudzītos, kāds ceļš ejams,” skaidroja Poga. “Mums ir trīs piedāvājumi no konkrētām kompānijām, kas varētu uzņemties šī procesa projektu vadītāja lomu, jo Arhitektu savienībā jau pastāvīgu darbinieku nav. Tur tomēr ir vajadzīgi speciālisti, kas izprot gan plānošanas jautājumus, gan attiecības ar sabiedrību. Viņu pienākums būtu apkopot visas līdzšinējās iestrādes, tās izvērtēt un dot rekomendācijas, kura no tām vietām ir pamatotāka. Esam izklaušinājuši ne tikai pašmāju, bet arī kompāniju no Lietuvas, kurai ir pieredze konkrēti koncertzāles novietņu atlases veikšanā.”
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.
Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs arī vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli līdz 1. martam nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.