Kā iepriekš vēstīts, Venēcijas biennāles 14. starptautiskā arhitektūras izstāde "Pamati" notiks no 7. jūnija līdz 23. novembrim. Nacionālo valstu paviljonu vienojošo tēma šogad biennālē ir "Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014".
Latviju biennālē pārstāv arhitektu biroja "NRJA" ("no rules just architecture") ekspozīcija "Unwritten", kurā aktualizēti jautājumi par Latvijas pēckara arhitektūras mantojuma uztveri, pētniecību un saglabāšanu.
"Pieminekļus sargājošajām institūcijām būtu no savas puses jāsaprot, ko ar šo mantojumu iesākt. Liela daļa šī mantojuma ir sasniegusi 50 gadu vecumu, kad tas jau attiecas uz pieminekļiem. Un pieminekļus sargājošajām institūcijām būtu jābūt koncepcijai, ko ir svarīgi no tā visa saglabāt, ko var „piekāst”, kas būtu jāizceļ un pēc kādiem principiem tas būtu jādara. Tas ir galvenais jautājums, lai mēs nepazaudētu visu atlikušo šī laikmeta arhitektūru,” stāsta Uldis Lukševics, norādot, ka šobrīd nevajadzētu koncentrēties uz viena objekta glābšanu, bet vajadzētu saprast, ko darīt ar visu padomju laika arhitektūras mantojumu.
Arhitekte Linda Leitāne-Šmīdberga savukārt skaidro, ka šobrīd Latvijā kritēriju definēšana attiecībā pret pēckara būvēm ir sākuma stadijā, taču „nevarētu teikt, ka pasaulē būtu zināmi strikti paņēmieni, kā operēt ar tā laika būvēm”.
Leitāne-Šmīdberga uzskata, ka "laika distance ir bijusi pietiekama," lai būtu izdomāts, ko darīt ar pēckara arhitektūru.
„Šī problēma ir diezgan līdzīga visās nosacīti postpadomju valstīs,” problēmas aktualitāti pamato Lukševics.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc arhitektiem radusies interese par padomju laika arhitektūras mantojuma problēmas aktualizēšanu, Lukševics uzsver, ka šis mantojums ir daļa no mūsu vēstures.
Ja mēs tās [ēkas] visas graujam nost, tas ir tikpat bezatbildīgi kā grāmatu dedzināšana,” norāda Lukševics.
Kā ziņots iepriekš, "Unwritten" projektā piedalās arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš, grafikas dizainers Kirils Kirasirovs, skaņu mākslinieks Andris Indāns, multimediju mākslinieks Rihards Vītols, eseju autori Juris Dambis, Jānis Taurens, Artis Zvirgzdiņš, Vladimirs Belogolovskis, Arnis Rītups un projekta vadītāja Austra Savicka.
