Bokalders pirmkārt aicina sabiedrību domāt, domāt par to, kā dzīvot veselīgāk un taupīt patērētos resursus. Savā grāmatā, kas tapusi kopā ar videi draudzīgas būvniecības speciālisti Mariju Bloku un tagad izdota arī latviešu valodā, viņš skaidro ekoloģisko būvniecības pamatus. Autori ietvēruši dažādus izpētes materiālus un piemērus ilgtspējīgai būvniecībai nākotnē.
Bieži vien nedomā un būvē kā pārējie. Mēs esam tādā vēsturiskā situācijā, kad nevar vairs būvēt kā agrāk. Situācijā pasaulē mainās – klimats, enerģijas cenas utt. Jāmaina tik daudz sabiedrībā, kā mēs būvējam un plānojam savas pilsētas, kā mēs paši dzīvojam,” klāsta Bokalders.
Vaicāts, par to, kā savā arhitekta darbā nonācis līdz atziņai, ka ekoloģiskajai būvniecībai ir jākļūst par viņa aroda pamatu, Bokalders atsaka. „Kad es kļuvu par arhitektu un tas bija 1970.gadu sākumā, tad Stokholmā plēsa nost tās smukās mājas un sāka būvēt priekšpilsētas. Man kā arhitektam sirds sāpēja. Es nezināju, ko darīt šādā situācijā kā jauns arhitekts. 1972. gadā Stokholmā notika pirmā Apvienoto Nāciju vides konference. Tur es pirmo reizi redzēju saules kolektorus, vēja ģeneratorus un to, kas saistīts ar enerģijas taupīšanu. Tad es sapratu, ka tas mani interesē. Sāku meklēt iespēju mācīties. Vienīgā vieta bija Kembridžā, Anglijā. Es sāku pats un tagad mācu par to citiem,” atminas Bokalders.
Tagad Bokaldera teiktajā ieklausās daudzviet pasaulē. Savā uzstāšanās laikā Liepājā viņš stāsta par jauniem materiāliem, kas ir videi draudzīgi un tiek izmantoti būvniecībā gan Zviedrijā, gan citās valstīs. Minot, piemēram, tādu materiālu kā ēku izolāciju, kas gatavota no kaņepēm un lina, kā arī citus.
Arhitekts uzsver, ka pasaulē šobrīd pārāk daudz tiek izmantota ķīmija, ne tikai būvniecībā, bet visās jomās, kas globāli izraisa bērniem alerģijas un citas saslimšanas.
Bokalders runā par šodienu un iespējām nākotnē būvēt cilvēkiem veselīgas mājas, izmantot arī senāk cilvēku izmantotus materiālus un viņu gudrības, tās savienojot ar jaunajām. „Tā doma ir tāda, ja grib ilgtspējīgu nākotni radīt , tad mums ir jākombinē vecās labās gudrības ar jaunajām,” saka Bokalders.
Saistošs un sen zināms materiāls ir māls, uzskata arhitekts, kuru var cilvēki izmantot arī daudzdzīvokļu mājās. „Māls ir ļoti interesants materiāls, tāpēc, ka māls ir lēts un lokāls. To visur var dabūt, piemēram, sienas var apmest ar māliem. Bieži vien modernās mājās ir pa sausu gaiss, kakls paliek tāds.. un puķītes lāgā neaug, bet, kad mēs veļu mazgājam, „dušojamies”, kad taisām ēst, mitrums ir par daudz. Sanāk tāds klimats, kurā ir par daudz un par maz mitrums. Ja ieliek to māla materiālu, tad māls uzsūc mitrumu un atdod. Paliek labāks klimats, ja ir materiāls ar hidroskopiskām iespējām. Vācijā tas ir populāri, betona mājās apmet sienas ar māliem,” klāsta Bokalders.
Atbildot uz jautājumu, vai ekoloģiski un energoefektīvi nav arī dārgi, arhitekts aicina pievērst uzmanību atkal pašu dzīvošanai – cik dārgi izmaksās apkure nākotnē un kādi būs pārējie ikdienas resursu tēriņi, jo nākotnē enerģija lētāka nekļūs, bet visticamāk sadārdzināsies. Tas nozīmē, ka, ejot laikam, dzīvošana ekoloģiskā un energoefektīvā mājā būs lētāka.
