Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā izpelnījās Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu jeb "Grand Prix". Žūrija to novērtēja gan kā izcili profesionālu veikumu, gan arī nacionālas nozīmes ļoti būtisku kultūrvēsturisku notikumu.
Pēc balvas saņemšanas viens no autoriem Austris Mailītis uzsvēra, ka projekta pamatā liktais Sidraba birzs motīvs allaž lika paturēt prātā arī pasaulē unikālo sidraba skaņu, kam jāskan no Mežaparka estrādes, un viņš ļoti cer, ka projekts palīdzēs to atklāt visā savā pilnskanībā.
"Svarīgākais būtu, lai Dziesmu svētku kustība, visi, visi, kas iesaistīti Dziesmu svētku procesā, lai viņi sajustu to vietu kā savu, lai ieskandinātu to. Tas ir pats svarīgākais, lai šī vieta skan un ir tuva mūsu Dziesmu svētku cilvēkiem, kas būtībā nozīmē – mums pašiem, visiem," norādīja Austris Mailītis.
Tā nav tikai arhitektūra, bet arī apliecinājums, ka mēs esam varējuši uzcelt sev jaunu templi, mūsu tautas vērtību un pašapziņas simbolu – tā par "Grand Prix" ieguvēju saka viens no fināla žūrijas pārstāvjiem Andris Kronbergs.
"Ka mēs varam sev uzbūvēt jaunu vietu, kur turpināt šo tradīciju, tā man liekas ir ļoti liela lieta. Arī tā arhitektūra ir izcila. Tik ietilpīga savā metaforas pilnībā un dažādībā! Vienkāršībā un vienlaicīgi arī varenībā," atzīst Andris Kronbergs.
Arī pārējo trīs balvu ieguvēji – katrs bijis spilgts un spēcīgs ar ko savu.
Arhitektes Andras Šmites veikums – Stūķu kūts Amatas novadā – atklāj lielisku arhitektes un pasūtītāja sadarbību un vietējo materiālu un amatniecības tradīciju izmantošanu.
"Viņi faktiski visu izveidojuši oriģinālu, sadarbojoties ar vietējiem meistariem no tuvākās apkārtnes. Un tā ir atkal tāda īpaša lieta, jo tas ir diezgan grūti, tāpēc ka mums nav tik ļoti daudz to meistaru. Un ja mēs uzstādām sev tādu mērķi, ka mēs visu taisām no vietējām iespējām – tas ir viens lielisks stāsts, kas ir pelnījis atzinību," uzsver Andris Kronbergs.
Arhitektūra šodien vairs nav tikai māju būvēšana, bet arī ar arhitektūru saistītu procesu veicināšana, un par šai ziņā ļoti nozīmīgu aktīvisma piemēru balvu saņēma arhitektu birojs "NRJA" (No Rules Just Architecture) par "MAD Arhitektūras telpas" izveidi tik daudz apspriestajā ēkā Elizabetes ielā 2, ko bija plānots nojaukt koncertzāles vajadzībām. MAD telpa rosināja diskusiju un spēja ietekmēt ēkas likteni.
"Šī MAD telpa uzrunāja cilvēkus kopīgai domāšanai par ētikas, kultūrpolitikas lietām, arī kultūras pieminekļu saglabāšanu un aizsardzību. Tā visa bija viena tāda liela domāšana par to, kā mēs šajā pasaulē dzīvojam. Ar kādiem kritērijiem, ar kādiem ideāliem," skaidro Kronbergs.
Balvu saņēma arī "Didrihsons arhitekti" par biroja ēkas pārbūvi Miera ielā, kas izceļas ar drosmīgi risinātiem inženiertehniskajiem uzdevumiem un prasmīgi veidotu līdzsvaru starp vēsturiskām formām un mūsdienu dizainu.
Par Latvijas Arhitektūras gada balvu
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
