Sadaļas Sadaļas

Arhitekts: Latvijā zemākās cenas princips iepirkumos ir kā cirvis slepkavas rokās

Latvijā zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos ir kā cirvis slepkavas rokās, Latvijas Televīzijas raidījumā „Diskusija. 100g kultūras” pauda arhitekts Uldis Balodis.

Zemākās cenas princips pats par sevi ir kā cirvis. Cirvis slepkavas rokās ir nogalinošs, cirvis namdara rokās ir radošs, tēlnieks ar cirvi rada fantastiskas lietas. Mūsu valsts rīkojas ar šo principu kā slepkava. Mums ir virsrakstu likumdošana,” kritiski izteicās arhitekts, raidījumā diskutējot par jauno Būvniecības likumu un tā ieviestajām pārmaiņām.

„Tur, kur sistēma ir attīstīta, apakšā ir milzums standartu un norāžu, daudz vairāk kā pie mums, un tai brīdī, kad to visu ievēro, cena var arī būt zemākā, bet tev nav kur likties – tavu darbu var pārbaudīt un tavu darbu var pieņemt tie cilvēki, kam tas jādara, un viņi varēs salīdzināt. Pie mums šī visa nav vai arī ir ļoti fragmentāri atsevišķās jomās,” turpināja Balodis.

Lai gan jaunajā likumā, kas stājies spēkā 1.oktobrī, pēc Baloža domām, nekā nepareiza nav, ar to ir stipri par maz, tādēļ turpmāko gadu laikā tas jāuzlabo.

„Likums ir padarījis neefektīvu Rīgas vēsturiskā centra padomi un lēmumu pieņemšanu Rīgas būvvaldē,” uzskata Balodis.

Arhitekts Ingurds Lazdiņš atzina, ka ar jauno likumu sabiedriskās ēkas un iedzīvotāji nevar justies drošāk, jo tas vēl vairāk izkopis birokrātijas shēmu, kā rezultātā visi papīri un paraksti būs kārtībā, bet neviens nav vainīgs, ja notiek nelaime.

„Dzīve ēkām un ēku lietotājiem kļūs drošāka tikai tad, ja projektētāju saņemtā nauda būs adekvāta patērētajam laikam un patērētais laiks - risināmo problēmu nopietnībai un atbildīgumam, un tas ir milzīgi dziļā pretrunā ar Latvijas valsts uzturēto iepirkumu kārtību,” kritizēja Lazdiņš.

Viņaprāt, materiālās attiecības ir jāpārskata un jāpārceļ jaunā līmenī, lai arī ģenerāluzņēmējs arvien mazāk sāktu izmantot „pelēkās firmas”, kas strādā bez biroja, strādnieki kaut ko samontē un pazūd.

Lazdiņš pastāstīja, ka Arhitektu padomē ir vairāki cilvēki, kas ikdienā kontaktējas ar ministriju pārstāvjiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet „viņi nāk atpakaļ ar skumju un rūpju māktu seju”.

Arī arhitekte Zaiga Gaile norādīja – pašlaik arhitekti strādā uz entuziasma pamata, un arvien mazāk ir iespēju radīt kvalitatīvu mākslas darbu.

Savukārt arhitekte Rasa Kalniņa, kuras pārstāvētais birojs sācis tiesvedību ar Rēzeknes domi par „Zeimuļa” projektu, norādīja uz arhitektu autortiesībām, veidojot projektu. Tikmēr Lazdiņš skaidroja, ka jaunajā Būvniecības likumā vārds autors ir lietots citā nozīmē – nevis kā arhitekts, mākslinieks, bet gan projekta atbildīgais izstrādātājs.

„Mums pat nav iespēju atsaukties uz šo likumu, lai aizstāvētu savas autortiesības, tās aizstāv starptautiskās konvencijas un augstāki likumi,” teica Lazdiņš.

Arhitekti bija vienisprātis, ka politiķiem ir beidzot jāsāk domāt praktiski un ar seju jāpagriežas pret jautājuma būtību – kvalitāte un drošība ir atkarīga no investētā un intelektuālā darba. Tāpat nevajag pastiprināt sankcijas un baidīt arhitektus, bet tā vietā strādāt kopā un kādreiz pajautāt, cik reāli maksā arhitekta ieguldītais darbs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt