Aizvadītajā gadā Rīgā ekspluatācijā nodoti vairāki simti dažādu objektu, un, vairākās kārtās tos izvērtējot, žūrijas eksperti nonākuši līdz deviņiem objektiem. Gads bijis īpašs ar veselām trim sabiedriski ļoti nozīmīgām būvēm, un tās ir Nacionālā bibliotēka, Valsts ieņēmumu dienesta ēka un "Latvijas Valsts mežu" biroja ēka, un tās visas arī izvirzītas balvai.
Tām līdzās izceltas arī piecas ļoti veiksmīgas ēku pārbūves, kā arī izmērā neliela, bet dizainiski un radoši ļoti interesanta un iedvesmojoša jaunbūve, un tā ir zobārstniecības klīnika Ģertrūdes ielā 59.
Mazs cinītis, kas gāž lielu vezumu – ar šo sakāmvārdu ēku raksturo Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. „Relatīvi maza ēka gan pēc apjoma, gan finansēm, bet ļoti interesanta, iederīga vidē, veido tajā jaunu seju," norāda Gvido Princis. "Tā kā ir arī ļoti mazas, bet vērtīgas lietas, kas pārveido vidi un dod tai jaunu pienesumu."
Žūrijai bijis ļoti spraigs darbs, izvērtējot plašu pieteikumu klāstu, taču jautājumā par deviņiem izcilniekiem tā bijusi gandrīz vienota – stāsta žūrijas pārstāve, arhitekte Ilze Miķelsone. Viņa uzsver – laika gaitā mainās vērtēšanas kritēriji – laikmetīgā skatījumā ēkas estētiskais izskats ir tikai viens no kvalitātes faktoriem, ne mazāk svarīga ir ēkas pieejamība, funkcionalitāte, drošība, ekonomiskā izmantošana. Šai ziņā Ilzes Miķelsones favorīte, par spīti ļoti lielajam kritiķu skaitam, ir jaunā Valsts ieņēmumu dienesta ēka.
„Pirmkārt, jau tā ēka ir ļoti vienkārša, ļoti atturīga, un arī tas, ka tā ir aizsākums lielākam kvartālam, kas veicina Rīgas policentrisko attīstību, ārpus centra. Arī tas, ka tā ietilpina tādu Latvijas mazpilsētas cienīgu darbinieku skaitu vienā vietā, un arī tā kvalitāte, kas reti ir jaunbūvēs, ka tā ir fons cilvēkam, un cilvēks to pēc tam varēs individualizēt pats. Un tas jau ir ļoti mūsdienīgi. Ir domāts ne tik daudz par tām ārišķībām, bet tieši par atbilstību funkcijai,” skaidro Ilze Miķelsone.
Ļoti kvalitatīvi un moderni īstenota arī Rīgas 1.slimnīcas pārbūve par operāciju bloku, kā uzsver Gvido Princis - arī šis objekts nav ārišķīgs, vēsturiskās atsauces tajā labi sabalansētas ar laikmetīgo un moderno.
„Ēka vēsturiski bijusi slimnīcas veļas mazgātuve, un faktiski no tādas šobrīd pilnīgi funkcionāli neadekvātas būves tā ir pārtapusi par ļoti modernu, labi izveidotu un attīstītu būvi, kaut kādā mērā ir saglabāta šī vēsturiskā čaula, bet tā ir ieguvusi pilnīgi jaunu funkciju,” stāsta Gvido Princis.
Labāko devītniekā ir arī Nacionālās bibliotēkas ēka, kura, kā atzīst eksperti, sava vēriena un grandiozuma dēļ ir grūti salīdzināma ar citiem. Lielākoties eksperti būvi vērtē ļoti atzinīgi, tomēr izskan arī kritiski viedokļi, ka tā iedveš metafizisku atsvešinātību un tās veidolā jaušams kas piezemēts. Ilzes Miķelsones vērtējums gan ir ļoti pozitīvs, viņasprāt, ēka ir izcils meistardarbs.
„Mans personīgais skatījums no arhitektoniskā viedokļa ir ļoti augsts vērtējums. Tā ir tāda ļoti skaidra arhitektoniska apziņa, kas pie mums līdz šim vispār nav bijusi, šī ēka ir tāds „viesis” mūsu pilsētvidē, un es arī uzskatu, ka tā ir, iespējams, pati kvalitatīvākā līdz šim uzceltā ēka Latvijā, arī tieši tehnoloģiju ziņā un vispār kopumā,” uzskata Ilze Miķelsone.
Bibliotēkas ēka daudz tiek kritizēta par apgrūtināto piekļuvi tai, taču Ilze Miķelsone uzskata, ka to atrisinās nākamās projekta būvniecības kārtas.
Gvido Princis stāsta, ka tieši ēku pieejamībai arī pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību, un Latvijā šajā ziņā pozitīvas izmaiņas notiek ļoti lēni. "Pēdējo trīs gadu tendence ir, ka tā vidējā temperatūra neuzlabojas, taču ir tendence, ka parādās atsevišķos objektos jau risinājumi, kuri būtu vērtējami jau tuvu izcilībai," skaidro Gvido Princis.
Visas deviņas „Gada balvai Rīgas arhitektūrā” izvirzītās ēkas ir iespēja aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā, un ikvienam ir iespēja arī nobalsot par, viņaprāt, izcilāko ēku. Sabiedrības viedoklis tiks ņemts vērā, pieņemot gala lēmumu un izraugoties uzvarētāju.
Kā iepriekš vēstīts, gada balvu Rīgas arhitektūrā pasniegs Pasaules arhitektūras dienā – 5.oktobrī.
