Kultūras rondo

"Latvju zīmēs rotāties" - multimediāla dejas izrāde uz lielajiem ekrāniem

Kultūras rondo

Lipkes memoriālā notiks Holokausta dienas pasākums ar lekcijām un dokumentālo filmu

Atskats uz konferenci “Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks”

Arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam veltītā konferencē pēta viņa darbu un laikmetu

24. un 25. janvārī notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) organizēta starptautiska zinātniska konference "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks". Pētnieku fokusā ne tikai izcilā arhitekta veikums, bet arī viņa audzēkņu, amata brāļu darbība un plašāks skatījums uz laikmeta parādībām citās mākslās.    

Konferences iecere mākslas zinātniecei, profesorei Silvijai Grosai radās jau pirms vairākiem gadiem – tad, kad viņa izdošanai gatavoja savu grāmatu: "Ļoti bija jūtams, ka nav monogrāfiska pētījuma par Pēkšēnu, par Laubi, par Vanagu, par viņa darbnīcu. Ir arī skaidrs, ka ātri šādu darbu sagatavot nevar. Līdz ar to bija ideja veidot konferenci, kurā uzaicināti gan arhitektūras speciālisti, gan arī dažādu jomu pētnieki, jo gribējās parādīt Konstantīnu Pēkšēnu laika griezumā, laika kontekstā. Turklāt pēc diviem gadiem Pēkšēnam būs 165, un tad jau mēs varbūt varam sagaidīt arī izdevumu." 

Lūgta atgādināt, kas notika arhitekta Pēkšēna dzīves un darba gadu nogrieznī, Grosa Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic: "Šajā laikā veidojas, īstenībā – jau ir izveidojusies ļoti augstā līmenī latviešu nacionālā  kultūra.

Tie ir vārdi, kurus mēs visi lieliski zinām – Rozentāls, Valters, Dārziņš, Rainis galu galā. Konstantīns Pēkšēns ir viņu laikabiedrs, ne mazāks svarīgs un, protams, Rīgas kontekstā ārkārtīgi nozīmīgs."

LMA doktorante Agnese Tambaka pēta 20. gadsimta sākuma sienas un griestu flīzes. Gatavojoties konferencei, viņa izzināja industriāli ražotas sienas flīzes Pēkšēna, Eižena Laubes un [Aleksandra] Vanaga ēkās. Liela daļa sienas flīžu šo arhitektu veidotajos namos joprojām ir apskatāmas, vien jārēķinās, ka kāpņu telpas un vestibilus, kuros tās visbiežāk atrodas, sargā slēgtas durvis. 

Tambaka dalās ar kādu novērojumu: "Ja skata senākus pētījumus, tad bieži sienas flīzes tiek sauktas kā unikāli amatnieku izstrādājumi. Bieži tiek teikts, ka tās tepat uz vietas ir ražotas. Tomēr līdz šim apzinātā informācija, tieši par šo trīs arhitektu projektētajām ēkām, pasaka to, ka tās ir Vācijā industriāli ražotas flīzes, nevis šeit pat uz vietas, Rīgā, kā gribētos domāt." Flīžu pasūtītāji, visticamāk, gan bija paši arhitekti. 

Konferences dalībnieki pievērsušies arī Pēkšēna un viņa audzēkņu koka arhitektūrai un ekspresionisma iezīmēm 20. gadsimta sākuma arhitektūrā.

Tas bija vesela laikmeta skatījums, kur pētnieku tēmas, tostarp runājot par deju, mūziku, fotogrāfiju, teātri, literatūru, aizvirzījās no pagājušā gadsimta sākuma līdz starpkaru periodam, par starpdisciplināro konferenci stāsta Grosa.

Viņu pašu pārsteidzis nacionālā stila meklējumu jautājums, nevis tikai ziemeļu nacionālā romantisma griezienā, bet daudz plašāk: "Kaut vai, piemēram, mums labi zināmā 12. numura Alberta ielas ēka, kur viscaur izmantots viens motīvs, un tas ir priedes motīvs. Mēs, tuvplānā paskatoties, to tikai tā īsti varam atrast."  

Pēc konferences norit jau pieminētā rakstu krājuma precizēšanas darbi. Iespējams, tiks pieaicināts vēl kāds teksta autors. Aktuāla arī finanšu atbalstītāju meklēšana. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt